Luksemburgā bija brīnišķīga vasara. Ziedēja liepas un jasmīni, gravā smaržoja pēc botāniskā dārza tropiskajiem augiem vai trūdiem, bija pāris negaisi un parastie lieti, pēc tam visi celiņi slapji, zem rožu krūmiem piebirušas ziedlapas. Tur viss ir tik tīrs.
Parīze salīdzot tāda drusku ar putekļu kārtu. Bet bija jau ļoti skaisti. Apskatījām gan laikam ne pārāk daudz, mani vecāki to pašu visu paguva divās dienās, bet viņi operatīvi un mērķtiecīgi tika vadāti no viena objekta pie otra. Tur ir salīdzinoši ar visu pārējo lēti augļi uz ielām. Garšīgas zemenes, tas ir mīts par Rietumeiropas negaršīgajām zemenēm, bezgaršīgas ir tikai nesezonas zemenes iepakojumos. Un šeit, kad atgriezāmies, tagad ir vēsāks, svētdien bijām uz jūru, un tad vēlāk sēdējām uz Š. saules apspīdēta balkona, tevi arī aprunājām, vīns, gaļa, ķirši, zemenes, Alisei ir šausmīgi šarmanti nogriezti mati.
Bet Tu tak vēl dabūsi vasaru šeit. tik savādi šķiet tas, ko Tu raksti - kā oktobrī, svešie putni, koki un posumi.