Viens no Latvijas krutākajiem loriem nekādu cistu vīra deguna rentgenā neredz, bet starpsienai operāciju gan vajagot, ne steidzami, bet tomēr. To ir pateikuši kopš pavasara jau pieci lori. Divas dienas pēc tam nevarēs elpot caur degunu. Es laikam uz tādu operāciju neparakstītos, man ir svarīgi caur degunu, bet Mārtiņš nirst ar akvalangu un māk elpot pa muti. Tomēr viņš tāpat nav sajūsmā.

Puika tikko izsita stiklu bērnistabas durvīs. Ir jau gan arī debīli tie durvju stikli. Sen jau vajadzēja normālas durvis, bet vienmēr tā nauda. Citas prioritātes.
Es viņu tur ieslēdzu uz desmit minūtēm par neciešamu uzvedību, un lūk kāds rezultāts. Ar viņu vispār tikai pa labam. Bet jopcik, mazajai māsai arī šeit jādzīvo.
Pēc tam gan nomierinājās. Es jau galvenokārt uztraucos, vai puikam pašam nav kas noticis, bet Mārtiņš, kad atnāks, būs nikns par stiklu.

Svētdien bijām uz Loti no izgudrotāju ciema. Bērniem patika. Mums - nu tā, bet ir ok.

Vēl es pierakstījos pie citas braukšanas instruktores. Tādas, kas iemāca braukt arī šai ziņā problemātiskām būtnēm kā es.