Nu bet...! - just beautiful...
MILLION DEAD - SMILING AT STRANGERS ON TRAINS

Šodien notika kaut kas pavisam dīvains
Es ieraudzīju jaunas pēdas pamestās takās
Zem aizmirstajiem brikšņiem kaut kas atkal kustējās
Tu biji viens sarkanais asins ķermenītis
Bet es tevi pazaudēju šajā kapilāru mezglā
Bet tu man nesi skābekli dūmos,
Kad man to visvairāk vajadzēja

Un tu vienmēr biji tālu kā Mongolija
Tik tuvu, kā mans apģērbs
Tava klātbūtne caurstrāvo, bet nav saredzama.
Tik tuvu, kā atbilde, kuru es īsti nezinu, vai nespēju atcerēties.
Tavs tālums ir mānīgs, maigs kā vēsma.
Tava ēna ir ar mani, lai kur es ietu.
Tā ir manas mēles galā, tomēr es īsti nezinu
Vai nespēju atcerēties

Miljons dažādu Maika Lī filmu nedabiskais tuvums
Liek man ilgoties pēc pazīstamas sejas svaigā gaisa
Nevis vientulības varmācības
Nevis ieskaujošās noslēgtības nemiera
Man gandrīz tevis pietrūkst ap stūriem un garāmbraucošajos vilcienos.

Un ja es zinātu, ka tu neesi tik tālu prom
Ka tu nekad neesi bijusi tik tālu prom
Es varētu braukt šajā vilcienā smaidot.

(pichfork tulk.:)