turpinot ceļot
Četras dienas pavadītas luterāņu baznīcas dienu pasākumā Drēzdenē.
Ar Kasparu, Kiku, baru gospelkoristu, mācītāju Kristu un citiem.
Skaista pilsēta, katrā ziņā Elbas krasts un vecpilsēta, daudz cilvēku, daudz kristiešu,
daudz mūzikas (gospel, worship, reggae, latin jazz, classical), spontāns pašu (mūsu triju) koncerts uz ielas ar pie simts uzmanīgiem klausītājiem, spontāna slavēšana naksnīgā pilsētas centrā, atpūta zālītē pie Elbas, kāju atsvaidzināšana un ārdīšanās strūklakā, uzstāšanās Baltijas teltī.
Saule un neizturams karstums, gards gards saldējums (tai skaistā After Eight, ņammm!), dzelteni modernie tramvaji, smiekli.

Un viena lieta, kas ir padarījusi manu bildi uz ticību nedaudz skaidrāku. Mācītājs Krists dalījās par Dieva mīlestības un elles konceptu savienojamību. Kāpēc lai Dievs sūtītu tos, kurus mīl uz elli? Iespējamā atbilde ir tāda, ka cilvēks, kurš virs zemes ir izvēlējies ne-ceļus, nespētu izturēt debesīs; tas spožums, kas tur pastāv radītu viņam parāk lielas ciešanas, tāpēc viņš nokļūst ellē, vienkāršiem vārdiem runājot. Tas tik daudz ko izskaidro par cilvēka brīvo gribu, par Dieva mīlestību pret mums.
If you choose hell, you go to the hell and the other way around.
..

Bet forša nedēļa!: )