bāc!!! kā apnicis būt mūžīgi stiprajai sievietei - es visu māku, es visu varu izdarīt pati, esmu stipra, gudra, skaista, bla, bla, bla. Kaut gan... tas noteikti ir labāk nekās gruzīties un čīkstēt par to, cik vienai grūti un dzīve nožēlojama. un tomēr, galīgi tizlas sajūtas pārņem, kad saproti, ka nebūt neesi tik visvaroša tad, kad, piemēram, saplīst pods. cik labi, ka ir telefons un kaudze ar visādiem santehnikas speciālistiem, kuri gan brīvdienās nav viegli sadabūjami un nav arī īstas pārliecības, ka pēc viņu aiziešanas viss darbosies.
Fuuu!!! Es esmu stipra!!!!!