nu tā, rīt no rīta pirmo reizi mūžā tikšos ar advokātu. nezin kādēļ esmu sabijusies kā tāds trusis. varbūt tādēļ, ka situācija neierasta. bet, kā man šķiet, dzīve vienmēr sit pa to vietu, kur vismazāk gaidi, vai vispār negaidi, un tad ir tā kā ir.
varbūt tādēļ, ka izrādījās manis nolūkotajam advokātam nav biroja telpu un nopietnas lietas nu tiks kārtotas Double Coffe gaisotnē, bet varbūt, ka tas ir normāli. varbūt bažas tāpēc, ka apstākļu dēļ jurista meklējums bija gandrīz kā ar pirkstu mākoņos. varbūt baidos kļūdīties lēmuma pieņēmšanā...ārprāts, cik daudz "varbūt".