Šodien brāļuka dzimšanas diena. Un nez kāpēc tik skumji. Drīz būs jau divi gadi, kā neesam redzējušies. Pēdējo reizi dzirdēju viņa balsi ap jauno gadu, kad biju aizbraukusi apciemot mammu, un bija pienācis tas retais mirklis, kad arī bračka piezvana. Es pat neatceros, kad biju tik ļoti priecājusies dzirdēt kādu. Smēju klausulē, jokoju, kaut gan vienīgais, ko paīstam gribēju teikt - brauc mājās...