vājprāta kārtības mīlestība
jā, tieši tā mani šodien pārņēmusi. jau nomazgāti visi logi, rāmji, palodzes, spoguļi. ceļgali mazliet sāp no pārāk ilgās rāpošanas, beržot, tā saucamos, mīkstos grīdas segumus, kurus bezgala iemīļojis suns... brrr. patiesībā man radies plāns no tiem visiem atbrīvoties. zem tiem ielieta kārtīga betona grīda, uz kuras var uzlikt da jebko. vislabāk jau gribētos dēļus, kā pārējās divās telpās, bet rādās, ka mans maciņš tos nepavilks un ja ņem vērā, ka mājoklī iztrūkst durvis un citas noderīgas lietas, tāpat kā fakts, ka būs jānolīgst kāds grīdas ielicējs, jo tas nu man laikam nebūs pa spēkam, tad...ui, ui, ui, izdevumi ne pa jokam. bet vienalga, gribu atbrīvoties no vecām lietām, kas nes līdz samērā pasmagu atmiņu slogu. fuuu, pauze mazliet ieturēta, ķeros pie veļas kalna