rīts
ir tik labi nenogulēt rītu. atvērt acis, palūkoties garām slīdošajos mākoņos, sasveicināties ar veco liepu, kas draudzīgi šūpo savas zaru rokas pretī manam logam. ir tik labi, ieraudzīt, ka veco māju skursteņi kūp, tas nozīmē, ka krāsniņās jau sprakšķ uguns, ka būs silti. ir tik labi, izcīnīties ar iekšējo - nu vēl piecas minūtiņas pasnaudīšu, jo tās noteikti izstieptos pusstundas, vai stundas garumā. atveru logu, aukstais gaiss ieplūst telpā, un galvā secīgi sakārtojas domas. lielā kņada arī beigusies, bērni aizgājuši uz skolu. tagad tikai es, smaržiga kafija...
es zinu, būs laba diena...

ik mirklis asins,
kas resni glīši spīl
iz saules gaismas sirds,
kā vīraks biezs un tumšs,
kā vīraks biezs un nesaprotams,
iz saules gaismas sirds...
SIRDS...