kas tas ir, kas tumsā laistās...
visu šo mēnesi cīnījos ar tik uzbāzīgo jautājumu - vai tev ir ziemassvētku sajūta? vai gaidi svētkus? vai esi gatava svētkiem, bla, bla, bla... mani tas kaitināja, pat ne kaitināja, bet dūra kaut kur pakrūtē it kā ar trulu nazi.. jo...jo pagajušajā gadā manī šos svētkus nogalināja. un šogad arvien tuvāk nākot tam laikam, jutu to bezgala rūgto garšu, atjaunojās brūces iekšējā asiņošana, tā neizsakāmā sajūta, ka teju , teju vairs nespēšu elpot...
un tomēr...
lai slavēts nezūdamības likums. kaut kas mums tiek ņemts un kaut ko mēs iegūstam vietā. un tas, kas nācis vietā nemaz nav tik maz. un es atkal varu elpot, dziedāt, smaidīt, raudāt, mīlēt...