vakar pavisam nejauši uzdūros fotogrāfijai
ne mirkli nešauboties, nozagu to
tagad tā ir mana
un es varu raudzīties ilgi neredzētajā sejā
mazliet atkāpušies mati atsedz augsto pieri
aiz biezajiem briļļu stikliem acis, kas raugās tālumā..
tajās dzīvo reizē ilgas, sapņi, nemiers un arī miers
lūpās tikko jaušams smaids
tās ir tik jutekliskas
es tās atceros