vakar biju uz "Klīstošo holandiedi". Scenogrāfija un gaismas bija perfektas, viss pārējais varēja nebūt. ak, šis sasodītais profesionālais kretīnisms. un ik reiz iertaugot uz skatuves dramatiski uznesamies Sašu, es nespēju novaldīt smieklus. kaut gan, ko es te pukstu, es taču labi zinu, ka Vāgners ar savu pārmērīgo pārsātinātību nekad nav bijis manā topā, pat ne tuvu tam. un mani nemaz neizbrīna fakts, ka Vāgners bija Hitlera mīļākais komponists