***
Kāds apēda sapni.
Ielika
to brokastu šķīvī un gardi
aprija,
pirms tam to ilgi cepināja
verdošā eļļā
un apbēra ar krietnu devu
sāls-
lai labāk garšo.

Kāds norāva
aizvainojuma zirneklim kājas
un atdeva
tās sāpju mušām pusdienām.
Kropls
zirneklis tagad sapinies
lepnuma
tīmekļos
kalst.

Kads sauca uz
vakariņām
un, ejot garām
biklu
milnieku kaisles piesūcinātajām
sienām,
smaržo...
***
Nakts staigā klusi
tā klusi,klusi
ar taviem soļiem
uz manu pusi.
Zvaigznes skatās
mana sirdī
tavām acīm pavisam skaidri.
Tumsa skauj
tā maigi, maigi
taviem glāstiem
tā mazliet baisi.
Tu pats ej ptojām-
neatskaties
tik saules stari
taviem smiekliem smej...
***
apsnigsim vasarā
tversim karstu dvašu ziemā
būsim akli spožā saules gaismā
sadegsim ledusaukstā lāstekā pie loga
un nekad nebeigsim cerēt,
ka pienāks diena,kad atkal
varēsim apsnigt vasarā kopā...
***
pār vientulību pārkāpt
un sajukt prātā
pie mīlestības pieķerties
un krist grēkā
ļauties kaislei
un aiz laimes kliegt...
tik ļoti gribas šajos svētos grēkos šķīstīties
un tik no jaunai atpestītai no padevīgās lūgšanas...
es krītu ceļos Tavā prieikšā Mans Liktens
skaitu savu grēcinieces lūgšanu
un lūdzos Tavu pieticīgo žēlastību.
bet Tu tik tāls,Mans Liktens...
...Tu nedzirdi....
..un atkal es krītu grēkā
lai tiktu no jaun ašķīstīta
par godi Tev, Mans Grēks...