KO?????????   
06:09pm 26/04/2005
  ...atdoties sniegpārslu vājprātam...pazust ābeļziedu patiesībā..izgaist lietuslāsē aiz logā...bet ko darīt pusceļā pie TEVIS??????????????????????  
     Post
 
..cena..   
03:12pm 22/04/2005
 
mood: confused
...visam ir sava cena..līdz brīdim, kad parādās kāds, kurš sola vairāk...........		  
     Post
 
   
02:19pm 17/04/2005
  ***
...nodziedātas dziesmas atbalss
un apmaldījušies smiekli...

...dziestošu sveču smarža
un atmiņu atspulgs acīs...

...un kaut kur bezcerība
pasniedz savu kaulaino roku
kā palīdzību un ņirdzīgiem čuksteim apskauj
kā mierinājums...

...un gar logu asiņianiam pirkstiem
grabinās vējš - vienīgais, kurš zin patiesību,
jo vējam tiek atdota pievilto sapņu pils,
sabradāto cerību lauskas un nolauztie eņģeļa spārni...

...satinu kamolā savu mīlestību
un metu to vējam tieši sejā...
lai ņem...lai nes to prom...sev līdz...

...es atdodu vējam visu...
...es atdodo vējam sevi...
...un paliec tikai Tu...
un dziestošu sveču smarža...

***
...nozagt tavas domas
izlaupīt tavu sapņu pili
izģērbt kailu tavu dvēseli
izbārstīt tvas cerības
izmest tevi
tik brīva es vēlos būt...

...un tad...
skriet līdz ar vēju
un nepazust,
atdoties jūras viļņu apskāvieniem
un nenoslīkt,
stāvēt bīstami tuvu klintsmalai
un nenokrist,
apmaldīties tumšā mežā
un nenobīties,
...un tomēr...iziet spožā saules gaismā
un neapžilbt...
...un atkal būt...sev...

***
...neelpot telpā, kurā iemājo ķermenis kā gaiss...bez elpas pieskarties...bez
smaržas sajust...karsts ķermenis...mirkļa emocijas...robeža, kuru nedrīkst
pārkāpt...

***
kad tu ej projām, es apberu ar smiltīm tavas atstātās pēdas...
lai neredzētu,lai nejustu,lai nezinātu, ka tu te esi bijis...
kad tu esi aizgājis...es visu noslauku, lai tu redzētu, kur jāiet.lai atkal
atnāktu...
...un es tā daru vienmēr...		  
     Post
 
   
02:16pm 17/04/2005
  ***
Kāds apēda sapni.
Ielika
to brokastu šķīvī un gardi
aprija,
pirms tam to ilgi cepināja
verdošā eļļā
un apbēra ar krietnu devu
sāls-
lai labāk garšo.

Kāds norāva
aizvainojuma zirneklim kājas
un atdeva
tās sāpju mušām pusdienām.
Kropls
zirneklis tagad sapinies
lepnuma
tīmekļos
kalst.

Kads sauca uz
vakariņām
un, ejot garām
biklu
milnieku kaisles piesūcinātajām
sienām,
smaržo...
***
Nakts staigā klusi
tā klusi,klusi
ar taviem soļiem
uz manu pusi.
Zvaigznes skatās
mana sirdī
tavām acīm pavisam skaidri.
Tumsa skauj
tā maigi, maigi
taviem glāstiem
tā mazliet baisi.
Tu pats ej ptojām-
neatskaties
tik saules stari
taviem smiekliem smej...
***
apsnigsim vasarā
tversim karstu dvašu ziemā
būsim akli spožā saules gaismā
sadegsim ledusaukstā lāstekā pie loga
un nekad nebeigsim cerēt,
ka pienāks diena,kad atkal
varēsim apsnigt vasarā kopā...
***
pār vientulību pārkāpt
un sajukt prātā
pie mīlestības pieķerties
un krist grēkā
ļauties kaislei
un aiz laimes kliegt...
tik ļoti gribas šajos svētos grēkos šķīstīties
un tik no jaunai atpestītai no padevīgās lūgšanas...
es krītu ceļos Tavā prieikšā Mans Liktens
skaitu savu grēcinieces lūgšanu
un lūdzos Tavu pieticīgo žēlastību.
bet Tu tik tāls,Mans Liktens...
...Tu nedzirdi....
..un atkal es krītu grēkā
lai tiktu no jaun ašķīstīta
par godi Tev, Mans Grēks...		  
     Post
 
  angelmeitene