|
Septembris 12., 2005
10:08 Hm... Pēs diskusijas ar vienu Cibiņnieku - jautājums radās - kā tad īsti ir - Vai sports ir obligāta bērnam nodarbe? Vai var pateikt bērnam /meitenei/, ka ar sportu jānodarbojas, jo puišiem patīk sportiskas meitenes? Vecums meiteni - apmēram 12...14 gadi? Vai puikam ir jāspiež iet uz dejām, jo meitenēm patīk labi dejojoši puiši? Mana pārliecība, ka bērnam jānodarbojas ar to, kas viņam patīk, nevis vecākiem!
|
Comments:
bērnam ar sportu ir jānodarbojas veselības pēc ne jau tapēc ka skaisti muskuļi
| From: | zum |
Date: | 12. Septembris 2005 - 10:23 |
---|
| | | (Link) |
|
Īstenībā, nekad nevar zināt, daudzi pēc tam ir pateicīgi, ka vecāki viņiem spieduši nodarboties ar sportu, ar mūziku un tamlīdzīgi, citi ieguvuši riebumu uz visu mūžu.
| From: | mamuts |
Date: | 12. Septembris 2005 - 10:26 |
---|
| | | (Link) |
|
Šādā vecumā taisni vajag kustības, tāpēc fiziskā aktivitāte ir nepieciešama. Nodarbībām ir jābūt interesantām! Ja pusaudzim labāk patīk blenzt datora monitorā vai televizorā, ļoti iespējams, ka drīz sāksies problēmas ar redzi vai aptaukošanos. Pieeja "bērns pats zina, kas vajadzīgs" ir bieži vien nepareiza: pate padomā, kāds viņš izskatīsies, ja vislaik dīks no vecākiem, piemēram, šokolādi. Runājot par dejām vai patikšanu puišiem 12-14 gadu vecumā... vajadzīgo fizisko slodzi var dabūt arī, piemēram, braucot ar divriteni vai 5-6 km garās pastaigās. Pusaudzis ir jāieinteresē daudz kustēties un tā ir viņa vecāku darīšana.
| From: | itta |
Date: | 12. Septembris 2005 - 10:27 |
---|
| | | (Link) |
|
ir vecums, līdz kuram par bērnu atbildīgi ir vecāki - attiecīgi, atbildīgi par viņa veselību utt. tāpēc veselības nolūkos ar sportu nodarboties vecākiem ir pilnas tiesības likt, pat vēlams.
Khm, gribētu gan redzēt, kā es savu 17-gadīgo puiku piespiedīšu iet uz deju kursiem :)
par to es arī runāju - ka bērnam tam ir jāpatīk. Fiziska nodarbe - arī dejas ir fiziska deja, arī skriešana, hokejs, futbols ir fiziska nodarbe. Un nevis tikai - sports, sports.
| From: | itta |
Date: | 12. Septembris 2005 - 10:42 |
---|
| | | (Link) |
|
protams, jāatļauj bērnam izvēlēties - ko tieši no fiziskajām aktivitātēm jams grib darīt.. :) konkrētu lietu uzspiest - tas gan man liekas par traku..
Nu re, pie tā paša jau nonākam - a ja nu šams negrib neko darīt? Tobiš, ne vienmēr, kad es zinu (vai vismaz domāju, ka zinu), kas viņam ir labākais, man izdosies viņam to likt darīt. Tādos gadījumos es labāk atstāju izvēli viņa ziņā. Un 14 gadi jau ir tas vecums, kad bērns ne tikai var izvēlēties, bet arī prot novērtēt, ja viņam tādu izvēli dod. Protams, ir jāprot gudri noformulēt izvēles variantus :D
Nu un ko tu teiksi par bērnu, kas labprātāk dzied vai zīmē, nevis spēlē futbolu? Viņu piespiest? Vai tu gāji uz kādiem pulcieņiem? viņi bija vecaku izvēlēti? Es gāju, gāju uz dziedāšanu, uz sporta dejām, uz teātri un uz daiļslidošanu - neko no tā neizvēlējās mani vecāki, bet gan es pati. zīmēšanu izvēlējās mani vecāki - to es seboju - tā vienkārši.
| From: | itta |
Date: | 12. Septembris 2005 - 10:59 |
---|
| | | (Link) |
|
ja bērns nodarbotos tikai ar tādiem pasīviem hobijiem, noteikti liktu viņam izvēlēties vēl kādu nodarbi - aktīvāku. lai izvēlas pats, kas labāk tīk - futbols, basketbols, skriešana, dejošana vai vvz kas, ka tikai izkustas. jo kustības ir nepieciešamas pilnvērtīgai attīstībai.
nē, man netika nekas uzspiests (mazpilsētā vispār tādas ārpusskolas aktivitātes bij' uz pirkstiem saskaitāmas), bet žēl, ka tā.. ar tagadējo domāšanu - es tikai priecātos, ja būtu kaut vai mūzikas skolā gājusi... basketbola un vieglatlētikas treniņus pati izvēlējos apmēram 7-ajā klasē, bet tikai "kompānijas pēc".. fiziskās aktivitātes man arī mājas apstākļos pietika, bet ne par to šoreiz...
Tāpēc tu par to tik pozitīvi izsakies - ka tev neviens neko neuzspieda, ja būtu uzspieduši kaut ko, kas nepatika , tik gudri nespriedelētu....
| From: | itta |
Date: | 12. Septembris 2005 - 11:08 |
---|
| | | (Link) |
|
lieta tāda, ka 8-10 gadu vecumā bērns vēl pats nevar zināt, kas viņam vēlāk dzīvē var noderēt. tieši tāpēc ir pieņemts, ka cilvēkam rīcībspēja iestājas, sasniedzot 18 gadu vecumu, nevis jau 5 gadu vecumā...
Runa ir par 12-14 gadiigu beernu, nevis 5 gadiigu. Un arii 10 gadiigie jau zina ko grib. Es saaku slidot kad man bija 8 gadi un tā bija mana izvēle - jo man tas patika. Tā ka - ne visi bērni ir ņergas, kas neko citu negrib, kā vien ar lellēm un mašīnām spēlēties. Un pasties uz tiem sīčiem,kas uz hokeju 6:30 celjas un brauc, lai 7:00 buutu treninjaa...5-6 gadiigi beerni. Un pameegjini beernam piespiest taadaa laikaa celties, lai ko taadu dariitu - ja vien viņš pats to neveelas.
| From: | itta |
Date: | 12. Septembris 2005 - 11:32 |
---|
| | | (Link) |
|
jā, tie bērni ceļas 6-os un 7-os, bet tikai tāpēc, ka vecāki viņus pieceļ, nomazgā samiegojušās mutes un pusaizmigušus uz to treniņu aizstiepj.. nav tajā vecumā vēl tāds apzinīgums.. vēlāk - tad jā, tad pats jau zini, patīk tas vai nē, bet tajā vecumā vēl puņķi un asaras mijas ar uzvaras priekiem... /un vari te neiebilst, es te runāju par konkrētu gadījumu/
tieši tāpat kā es, tāpēc - katrā gadījumā ir savādāk - jo katrs bērns ir savādāks. Vari nepierādīt pretējo.
Mani vienīgi uz muzikas skolas beigfšanu gribēja piespiest. Beidzās tas ar nonākšanu slimbnīcā manas smadzeņu darbības dēļ. Uz sportu mani spieda vienīgi fizkultūras učuks, nu ir naids uz skrejamsportiem līdz mūža beigām. Visu ko darīju, ja darīju, darīju tikai tad ja pats to izvēlējos. Un teikšu kā ir nedarīju vispār. Vai es tagad sliktāks cilvēks? Ne man kropli kauli, ne stulbas smadzenes. Muzikālā dzirde vēl ir, bet atmiņas par tām nežēlīgajām galvas sāpēm kas bija katru vakaru pēc muzikas skolas ... nu nē ...
Bērnam varbūt vajag spiest dzert zāles un nelitot visādu h..ņu. Uzspiest bērnam darīt kaut ko pret paša gribu var tikai aprobežots cilvēks. Šo nesaku par istabas sakārtošanu vai grīdas izslaucīšanu vai skolā iešanu. Tam ir jābūt, bet piespiest iet uz sporta nodarbībām vai muzikas skolu, vai ko tik vēl citu ... nu mīlīši ... tas jau būtu sadisms un sava fiziskā un morālā pārākuma klaja uzspiešana.
Nu, 12-14 gados jau laikam tā kā Tu saki, tobiš, pašai jādomā.
Nja, piebilde - ja tādā vecumā viņa nesaprot, ka labi izskatīties ir svarīgi noderīgi un ka labu stāju nevar dabūt, slaistoties pa dīvānu, tad kaut kas ir salaists tūtē jau agrāk. Šajā vecumā diez kāda pāraudzināšana nesanāk, ja pārāk sāk uzspiest, tad var pavisam citu efektu panākt.
Starp citu, saruna sākās ne ar to, ka bērnam kaut kas ir jāuzspiež. Sākās ar to, kā bērnu var motivēt, pat ja jāizmanto viltība.
Nezinu vai tā ir viltība - likt bērnam kādam izpatikt.
Atkal likt. Nu ja būs vēlme izpatikt, tad uzķersies... un ar ne obligāti. Ja ne, ne. Nedomāju, ka šāds teksts vairo vēlmi izpatikt.
A ko - ar bērnu nevar normāli runāt un izskaidrot nafig tas viss, a viņš ar viltu uz kaut ko jāpierunā? Viņam jau nav 2 gadi, ka ēdiens ar viltu jāmāna.
Nu ja savādāk nesanāk, kāpēc ne?
Taa ir beerna maaniishana. /Esmu no tiem, kas uzskata, ka bērnam nedrīkst melot vai vinju maaniit/.
Nemēģināšu mainīt tavus uzskatus. Nedomāju arī, ka līdz šim runa gāja par melošanu.
Mānīšana tā pati melošana vien ir, bet lai nu paliek. katrs savus bērnus audzina vai grasās audzināt tā,kā uzskata par pareizu un tikai pēc tam - pēc tam daži nosoda savu audzināšanu vai neaudzināšanu.
Nesakstīju ne melošanu, ne mānīšanu.
:D Palasi ka pats savus tekstus.
Varbūt norādīsi? Neredzu. |
|