Man sejā lido iekšas
Devāmies vakar kopīgā randiņā divatā ar Kiki uz filmu Zāģis 3D. Abi gribējām beidzot redzēt "what all that 3d is about", un kaut kā vājprātīgi nezkādēļ izvēle bija kritusi uz Zāģi.

Tā bija kļūda.

Filmas laikā es konstatēju divas lietas:

1) Man patīk 3D efekts. Tas ir intereants un vispār dodas sajūta, ka ne tikai ir visi tie dziļuma prikoli, bet, ka attēla detalizācija ir augstāka un dzīvāka.

2) Tā bija trulākā, pretīgākā zāģa filma (atzīšos esmu lietas kursā par šo VII filmu sēriju) un filma vispār, kādu kino, un, ja tā padomā, vispār biju redzējis. Tas pat nebija šausmīgi. Filmā nav suspensa - tikai ļoti detalizēts gorefests. Ja cilvēkam norauj žokli vai viņu lēnām pārzāģē uz pusēm, tad neviens kadrs netiks palaists garām, tu redzēsi to visu. Un pie tam 3D.

Vārdu sakot šī neiedomājami draņķīgā filma, lika man riebumā gorīties krēslā filmas laikā, un tikai principialitāte neļāva pamest kinoteātri pusē. Pēc viņas iznācām laukā no kinoteātra klusējot, un nesakot ne vārda kādu ilgāku laiku. Jo tādas pakāpes sūdīgums, neļauj pat to raksturot.

Bet filma man nerādīsies murgos, jo viņas efekts ir vairāk līdzīgs tam, ka tev vienreiz iesit ar trulu priekšmetu. Proti, tas ir nepatīkami, tev uz mirkli sāp galva, taču pēc tam tu to ātri aizmirsīsi, jo emocionāli šajā filmā vispār nav nekā. Tikai pusotras stundas cilvēku gaļas ķidāšana, un atražots iepriekšējo 3 filmu sižets. Tāpēc tā pat nav šausmu filma, bet gan prasts tā dēvētais torture-porn.

Lai tomēr izskalotu filmas pretīgo pēcgaršu, ar Kiki novilkām Medieval Total War 2, un līdz vieniem naktī vedām karapulkus viens pret otru.