Lūk, jums jautājums saistībā ar vakardienas diskusiju kino semiotikā.

Ir filma, kurā notikumi rit atpakaļgaitā. (btw, tā ir Ozona "5x2")


Vai filma, kuras stāsts beidzas slikti, bet pati filma beidzas labi, ir bēdīga vai arī nē?
Ja tu zini, ka filmas stāsts beidzas ar to, ka pāris neglābjami sastrīdas un izšķiras, bet beigu aina - ir to iemīlēšanās, kāda īsti ir šī filma?

Jūsu viedokļi?