Kamazs
Kad Sala bija vidū, man bija bēdīgs viedoklis. Kad Sala bija beigusies un visi grasījās doties mājās, man bija pretīgākais garastāvoklis ilgā laikā. Kad pamodos nākamajā rītā, mani bija nospiedušas smagas skumjas.

Nākamajās dienās fīlings pilnīgi izmainījās. Neizjūtu depresiju par spēli. Vienīgās izjūtas ir -- kaut varētu to visu noorganizēt vēlreiz, tad es zinātu, ko darīt.

Mans viedoklis ir tāds, ka Sala bija laba spēle (6 līdz 7) un tur bija dažas jaunas (vismaz manuprāt) fīčas, kas man ļoti patika. Kā arī, spēle bija tehniskā ziņā diezgan izdevusies -- es jutu, kā strādā larpu veidošanas teorijas un tas bija interesanti.

Atšķirībā no Andza es nedomāju, ka RANDOMS ir vaina. Vaina ir tajā, ka mēs nepietiekami labi ierēķinām šo faktoru. Randomu un kļūmes var paredzēt, var tās risināt, tas nav nereāli. Un daudzas kļūmes gadījās tieši tā kā biju paredzējis. Un, kas jo interesantāk, vairākas negadījās, jo biju to paredzējis un rīkojies. Hehe! Nu vismaz man tā šķiet.

Katrā ziņā ir vairākas lietas, kas man spēlē ļoti patika. Un to vien bija vērts to taisīt.