andza_arrdh ([info]andza_arrdh) rakstīja,
@ 2006-02-22 12:14:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Sāpju acs
Skumju dzelmē šonakt ienirstu es;
Cita ceļa manā sāpju pasaulē nav.
Sarkanos pelnos es radīšu mieru;
Asaru jūra tad apslacīs mani.
Melns krauklis knābās manu miesu;
Tam savas vēnas padevīgi pretī sniegšu.

Eņģeļa izrautā sirds
Tavas acis nokāva mani,
Tavas lūpas apbedīja.
Bez tevis dzīve saltāka par nāvi,
Bez tevis kaps – mans šūpulis.

Nesaprastās dvēseles kliedziens
Pasaule noslīkusi pelēkā lietū,
Bet mana sirds – kā sarkana svece.
Saullēktu tumsā tā sauc,
Atbildē klusums nosmīkņā
To dzirdēt nevēlas neviens.

Tija un Andrejs


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

Re: Kamazs
[info]sapnjotaaja
2006-02-24 17:00 (saite)
nu ja uz to tāpaskatās, tad principā ta ir visdziļākā ņirgāšanās par cilvēka ciešanām, un ciešanu slepus ...

man jau kļus smagi to teikt, bet tev jau atkal ir taisnība

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?