Sāpju acs
Skumju dzelmē šonakt ienirstu es;
Cita ceļa manā sāpju pasaulē nav.
Sarkanos pelnos es radīšu mieru;
Asaru jūra tad apslacīs mani.
Melns krauklis knābās manu miesu;
Tam savas vēnas padevīgi pretī sniegšu.

Eņģeļa izrautā sirds
Tavas acis nokāva mani,
Tavas lūpas apbedīja.
Bez tevis dzīve saltāka par nāvi,
Bez tevis kaps – mans šūpulis.

Nesaprastās dvēseles kliedziens
Pasaule noslīkusi pelēkā lietū,
Bet mana sirds – kā sarkana svece.
Saullēktu tumsā tā sauc,
Atbildē klusums nosmīkņā
To dzirdēt nevēlas neviens.

Tija un Andrejs