slēpšanās
Šodien skolas tualetē no blakus kabīnes skanēja raudas. Tajā pašā brīdī atausa atmiņā visas reizes, kad pati esmu ilgi sēdējusi tualetē aiz aizslēgtām durvīm tāpēc vien, ka tās ir aizslēgtas un neviens nezina, ka es tur esmu.
Vienīgais, ko jutos spējīga darīt šīs raudošās būtnes labā, bija kabīnes durvju klusa aizvēršana. Par cik nevaru neatcerēties, cik šausmīgs man šķita troksnis, kas radās, kādai aizcērtot durvis ciet ar visu spēku. Viena pēc otras. Bums, bums, BUMS, bums..