dreams
Sapnī Vilks nesa mani uz rokām. Kad viņš nolika mani zemē, viņa krekls vietās, kur mūsu ķermeņi bija saskārušies, bija notraipīts ar manām asinīm. Tas bija pirms pāris naktīm.
Savukārt vakarnakt es redzēju nudien depresīvāko sapni savā mūžā.
Es varu nonākt tikai pie smieklīgi stulba secinājuma, ka vienīgais abas naktis vienojošais elements (izņemot to, ka galvenās darbojošās personas abos sapņos esam mēs ar Vilku) - gulēšana vēsā istabā bez zeķēm - ir kaitīgs garīgajai līdzsvarotībai.