Mans tēvs ar vienmēr griež zobus, kad mašīnas brauc garām kādai avārijas vietai un visas piebremzē, visi izstiepj kaklus un pēta.
Un vēl atcerējos, kā mēs ar maska reiz gājām pa ielu, pēkšņi viņš mani apkampa, pagrieza uz otru pusi un teica: "Neskaties. Neiesim šeit. Iesim pa otru ceļu". Es joprojām nezinu, kas tur bija. Un tas ir labi.