eh
Pirmdien bija interesants brauciens uz Rēzekni.

Sākās jau ar biļetes pirkšanu autoostā - viens iereibis onkulītis, kurš nevarēja sagaidīt kasieres atgriešanos, savu protestu pret to sāka izrādīt bļaustoties un dauzot kases lodziņu. Pēc brīža senču dievi atbildēja uz manām lūgšanām un atsūtija divus apsargus, kuri sāka vilkt onkulīti uz izeju, bet ne visai veiksmīgi, tāpēc sāka pielietot spēka paņēmienus (lasi - nogāza onkulīti uz grīdas un sāka spārdīt ar kājām). Sākās negaidīts protests no apkārtējo puses, viens no sevišķiem humānisma piekritējiem pat bezmaz vai sakāvās ar policistiem un visbeidzot aizvilka onkulīti pie kases un pavēlēja nopirkt biļeti. Kas šajā sakarā notika tālāk, nezinu, jo man pašai radās problēmas ar kasieri, kas neprata skaitīt un sagādāja man vairākus pazemojuma mirkļus.
Tā kā biļetē man bija norādīta 13. vieta, bez lielā piedzīvojuma autobusā arī neiztikt. Man blakus apsēdās labsirdīgs alkohliķis, kas sevi lūdza saukt par "'ģaģu Ļošu". Četras stundas centās raisīt sarunas krieviski, bet savu vājo zināšanu dēļ es tikai pa laikam izdvesu "da", "koņešno", "tak jesķ". Ģaģa Ļoša bija tīri sakarīgs, parunājām par visu, sākot ar valsts iekārtu un lētu alu Maltā, kas bija viņa galamērķis, un beidzot ar Visocki un Dostojevski. Tā nu Ļošam jau gandrīz bija izdevies mainīt manus vispārējos uzskatus par vīriešu dzimumu, bet beigās viņš laikam tomēr neizturēja un sāka man uzmākties. Pie tam bezgala kreatīvi - sāka ar to, ka paņēma manu rociņu un smaidot sāka lauzt man pirkstus. Tik interesantu flirta paņēmienu man vēl nebija gadījies redzēt :P Visbeidzot sāka lūgties man telefona numuru, un, to saņēmis (nepareizu, protams) un sadzirdējis, ka mani sauc Dana, iedeva divas pretīgas, slapjas bučas un izkāpa ārā.
Nujā, un Jāņus es nosvinēju, dzerot vīnu, gandrīz nosmokot grila šķidruma tvaikos un taisot divas mājaslapas..