hiding things
Nezinu, kā tas nākas, bet pēdējās nedēļas laikā katru rītu pierunāju sevi slēpt vai apmainīt vietām kaut kādas jūtas - gan labas, gan naidīgas, gan ētikas dēļ, gan glābjot sevi. Tajos pašos rītos izvirzot ap trīs punktiem, kādēļ tas ir nepieciešams/prātīgāk, sanāk tīri labi.
Sajūta tāda, ka varētu sevi apsveikt par (nodrāzts jēdziens, bet atbilst, ko lai dara) melošanu sev, jo tā taču ir labāk dažiem labiem citiem un it kā arī man.
Bet iekšā viss vārās.