Izmircis radījums ([info]andux) rakstīja,
@ 2003-01-29 22:02:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kaut kā bail no iesarkanām debesīm. Vienmēr šķiet, ka tas vēsta par kaut ko ļaunu. It kā nekādas tiešas sakritības nav bijušas, bet nu.. tomēr.

Dodu priekšroku tumšzilām debesīm. Nemaz neatceros, kad pēdējoreiz tādas redzēju.
Vot ziemas megamīnuss - mūžīgie mākoņi.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hopeless
2003-01-30 01:00 (saite)
bail? kaapeec gan? iesarkanas debesis vienmeer bijushas man miiljaakaas. jaa, taas rada taadu diivainu preapokaliptisku sajuutu, laikam arii tas ir tas, kas mani tajaas saista. zilaa kraasa - gan gaishie, gan tumshie tonji - ir jau kaa "ierasts". reizeem skaisti, bet principaa ierasti. paarredzeeti un paarizjusti skati. bet sarkanums... visticamaak tieshi tas mazliet biedeejoshais neierastums ir tas, kas man neljauj noveerst skatienu, kad redzu, kaa maakonji rietoshas vai lecoshas saules atblaazmaa piesuucas ar sarkanajiem tonjiem. kaa veestneshi. kaa radiibas, kas nestu zinju, ka viss nav kaartiibaa. mazliet biedeejoshi, mazliet varbuut pat draudiigi.

sarkanas debesis ir otrais skaistaakais muusu atmosfeeraa aiz zieemeljblaazmas.

...subjektiivisms, protams.

(Atbildēt uz šo)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?