Nacionālā attīstības plāna Vadības grupai
Nacionālā attīstības plāna Vadības grupas ekespertu grupai
Nacionālā attīstības plāna Vīzijas izstrādes darba grupai

Par Nacionālā attīstības plānu, Latvijas valsts attītības vīziju un to izstrādes stilu

2005.gada 18.maijā



1.daļa: vēsture

1. Pāris mēnešus atpakaļ Kultūras Ministrija mani, kā ar politiku un valsts birokrātiju nesaistītu cilvēku, deleģēja piedalīties valsts Nacionālā Attīstības plāna nākamiem 7-20 gadiem (turpmāk NAP) Vadības grupas Neatkarīgo ekspertu darba grupā , kura izveidota Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas paspārnē, un es uzaicinājumam piekritu.
2. Pirmā Neatkarīgo ekspertu grupas sanāksme, kurā tiku aicināta piedalīties, notika š.g. 10.maijā. Darba kārtībā - iepazīšanās ar Latvijas valsts attītības vīzijas projektu (turpmāk – Vīzija) un tā apspriešana. Vīziju poverpointā prezentēja Latvijas valsts Vīzijas izstrādes darba grupa, un eksperti šo dokumentu redzēja pirmo reizi.
3. Pēc Vīzijas prezentācijas notika īsa repliku apmaiņa starp grupas dalībniekiem, kas būtiski neskāra Vīzijas saturu un kvalitāti, un man nelikās īsti saistīta ar apspriešanas objektu. Tādēļ pēc sanāksmes, jautāta, kādēļ neesmu piedalījusies diskusijā, es varēju atbildēt tikai to, ka netiku pamanījusi, ka diskusija sākusies.
4. Sanāksmē tika lemts par NAPa SVID semināra rīkošanu, piedaloties Neatkarīgo ekspertu grupai.
5. Š.g. 12.maijā plkst. 16.31 es pa e-pastu saņēmu aicinājumu piedalīties minētajā SVID seminārā 20.maijā. Ar trekni izceltiem burtiem tika uzsvērta mana, kā arī citu ekspertu grupas dalībnieku līdzdalības nozīmība un svarīgums.
6. Š.g. 13.maijā plkst. 18.25 es pa e-pastu saņēmu NAP Esošās situācijas analīzes projektu – dokumentu uz 226 lpp. jeb gandrīz 500 000 zīmju apjomā. Trekni izceltiem burtiem tika atkārtots, ka mana, kā zinoša un pieredzējuša savas jomas profesionāļa ieguldījums un līdzdalība seminārā ir ļoti nozīmīga turpmākai kvalitatīvai NAP izstrādei un ziņots, ka semināru plānots rīkot „prāta vētras” formā ar mērķi izvirzīt un vienoties par valsts attīstības stiprām, vājām pusēm, iespējām un draudiem gan visas valsts mērogā, gan atsevišķu teritoriju griezumā, izceļot reģionu galvenās iezīmes. Pie tam tika lūgts nosūtīt atsauksmes par NAP Esošās situācijas analīzes projektu, kurš aptver visas tautsaimniecības nozares, līdz š.g. 18.maijam, plkst. 12.00.
7. Š. g. 16.maijā plkst. 15.02 es saņēmu e-pastu, kurā tiku lūgta (ar izceltiem burtiem) līdz š.g. 18.maijam pārdomāt un sagatavot Latvijas aktuālo risināmo jautājumu/problēmu uzskaitījumu, kā arī sagatavot un nosūtīt 3-5 atbildes uz katru no 3 jautājumiem Latvijas attīstības kontekstā, izejot no minētā 226. lpp. garā dokumenta.
8. No e-pastam pievienotās SVID semināra darba kārtības izriet, ka prāta vētra minēto jautājumu apspriešanai, atskaitot kafijas pauzes, pusdienas un pārkārtošanos darbam grupās ilgs nepilnas trīsarpus stundas. Pēc tam stundas laikā tiks izdarīti „secinājumi un rezultātu apkopojums”.

Uzdotie jautājumi bija sekojoši:
1) kādas Jūs saskatiet Latvijas valsts stiprās puses, vājās puses, iespējas un draudus Latvijas valsts konkurētspējas aspektā ES ;
2) kādas, Jūsuprāt, ir Latvijas valsts stiprās puses, vājās puses, iespējas un draudi Latvijas valsts līdzsvarotas un ilgspējīgas teritorijas attīstības aspektā;
3) kādas, Jūsuprāt, ir Latvijas valsts stiprās puses, vājās puses, iespējas un draudi cilvēkresursu aspektā, t.i., ņemot vērā valsts attīstības vīzijas uzstādījumu, ka cilvēkam ir jābūt valsts attīstības centrā, kā atbildīgam un sociāli aktīvam sabiedriskās dzīves un savas labklājības veidotājam.
Var, protams, uztvert šos jautājumus kā socioloģiska pētījuma anketas jautājumus, kurus cilvēkiem uzdod uz ielas, dzīvokļos un pa telefonu. Tādā līmenī es būtu gatava atbildēt arī vēl īsākā laikā, taču šaubos, vai tādēļ būtu jādibina speciāla grupa un jānosauc cilvēkus par ekspertiem.

8. Tā kā minētie termiņi man likās nesamērīgi īsi un pats NAP Vadības grupas, Vīzijas grupas un ekspertu grupas darbības princips neksaidrs, bet darba kārtība un grafiks pilnīgi absurdi, kā arī man bija radušies viedoklis un jautājumi par Vīziju, es š.g. 16.maijā plkst. 12.10 nosūtīju Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam, manuprāt, ļoti vienkāršus jautājumus, uz kuriem man būtu tiesības saņemt atbildes, strādājot Neatkarīgo ekspertu grupā:

1. Kas ir NAP izveides iniciators? Saeima, Ministru Kabinets, kāda cita institūcija?
2. Vai NAP izveide ir Eiropas Savenības prasība?
3. Kāds ir NAP izveides termiņš un kāda institūcija to noteikusi?
4. Kad tika pieņemts lēmums par nepieciešamību veidot NAP konkrētajam laika periodam?
5.Ja tā ir ES iniciatīva (vai prasība), kad tā tika izteikta?
6. Kas izveidoja NAP Vadības grupu?
7. Kad sāka strādāt Vīzijas izstrādes grupa?
8. Kas izveidoja Vīzijas izstrādes grupas sastāvu?
9. Kāda ir NAP apstirpināšanas kārtība pēc tā izveides?
10.Ja patreizējā Vīzija skaitās Projekts, versija 3.3., - kad un kādā kārtībā plānots apstiprināt šo Izaugsmes modeli vai Vīziju (cik saprotu, tas ir viens un tas pats - vai arī es maldos?)?

Ja RAPLM valsts sekretāra vietniekam man nepieciešamā informācija nav pieejama, es domāju, būtu iespējams ļoti ātri saņemt to no informētākiem avotiem. Diemžēl, vēl šodien, 18.maijā, neesmu saņēmusi nekādu atbildi uz saviem jautājumiem un pat ne apstiprinājumu manas vēstules saņemšanai (man ir tikai automātiskais e-pasta sistēmas apstiprinājums, ka mana vēstule tikusi izlasīta nosūtīšanas dienā).

2.daļa: viedoklis


Kā es saprotu, NAP neatkarīgo ekspertu grupas uzdevums ir neļaut NAPam iestrēgt ieredniecības mašinērijā, pēc inerces atražojot vecus stereotipus un uz papīra „atstrādājot” nepieciešamās (pieļauju – Eiropas Savienības) prasības. Gādāt par NAPa līdzsvarotu izstrādni, kas būtībā nozīmē – līdzsvarotu un pareizu naudas ( ES investīciju) sadali dažādām nozarēm.
Tas, ka neesmu saņēmusi atbildes uz saviem jautājumiem (jo klusēšana arī atbilde), kā arī manis novērotā skandalozi formālā un birokrātiskā pieeja NAP izstrādes darbam mani pārliecina, ka valsts birokrātiskā mašinērija pat pie patiesākās vēlēšanās nav spējīga radīt struktūru, kas paredzētu tās ierastās darbības ritma un stila maiņu.
Ierēdniecība nav spējīga radīt ieroci pati pret sevi. Ierēdniecība ir sējīga radīt tikai jaunas ierēdņu grupas, vēlams, attiecīgi zemākas hierarhijas. Par to vedina domāt arī š.g. 20.maijā ekspertu grupas dalībniekiem prezentētā Vīzija.
Vīzija tiek pasniegta kā revolucionāra, jo valsts izaugsmes scenārija īstenošanai kā prioritāras izvirzītas indivīda intereses, uz cilvēku centrēta pieeja (autoru izcēlums). Es gan neko revolucionāru, pat ne jaunu, šādā pieejā nesaskatu, jo gluži vienkārši ar sava ne-ierēdnieciskā prāta loģiku nespēju saprast, uz ko vēl varētu centrēties valsts attīstība, ja ne uz indivīdu. Jā, protams, ar šo pieeju tiek uzsvērts liberālisms, bet no indivīdiem sastāv arī sabiedrība kopumā. Pie tam uz cilvēku centrētā pieeja uzsvērta tikai dokumenta nosaukumā („Cilvēks pirmajā vietā” – atvainojiet – vai jūs šādu saukli dzirdat pirmo reizi?), tukšā deklarācijā, jo parējais dokumenta saturs neliecina par kādu īpašu, jaunu veidu, kā sasniegt indivīda attīstībai valstī vislabvēlīgākos apstākļus.
Ierēdniecība runā ierēdniecības jeb birokrātijas valodā. Tieši šādā valodā, miksējot to ar visu partiju programmām raksturīgajām nākotnes vīziju frāzēm, sarakstīts arī Latvijas izaugsmes modelis jeb „Latvijas valsts attīstības Vīzijas projekts”. Tā ir īpaša valoda, zīmju un vārdkopu sistēma, kuras moduļi saistās nevainojamās (proti, - nekādās) grupās, kā puzles, kas iederas jebkurā zīmējuma vietā. Iespējams, šāda valodas sistēma ir nepieciešama ierēdniecības ikdienas darbā, tā pat kā zināmas un elementāras formulas matemātiķim, kā noteikti apzīmējumi datortehniķim – nevaram taču prasīt, lai ministrijas savā starpā sazinātos, piemēram, ar eseju starpniecību. Diemžēl šī ierēdniecības valodas sistēma ir pilnīgi devalvējusies, kļuvusi par tādu kā balto troksni indivīdu, personu apziņā. Tādējādi Vīzija jau savā sākotnējā projektā nav vērsta uz indivīdu un nevar sasniegt mērķi, ko pati izvirza: „izaugsmes scenārijam jābūt ikvienam cilvēkam saprotamam”. Bez tam Vīzija sarakstīta, lietojot zemāko kursu ekonimikas vai sociālo zinātņu mācību grāmatās atrodamus modeļus. Tā kā Vīzija tiek uzskatīta par tādu kā teorētiski-filosofisko pamatu visam NAP, tad tās nozīme ir nepārvērtējama. Labas, spēcīgas Vīzijas izstrāde un apstiprināšana būtu varējusi kļūt par reālu pagrieziena punktu valsts attīstības vektorā un, kas vissvarīgāk, valstiskajā domāšanā. Diemžēl, cik saprotu, darbs pie Vīzijas jau tiek uzskatīts par galvenajos vilcienos pabeigtu. Līdz ar to – un kā liecina arī ārprātīgā steiga nākamo NAPa izveides stadiju organizācijā – es uzskatu, ka visa tālākā darbība ir lielā mērā ir lemta tukšgaitai, stagnācijai, un, vienkārši izsakoties, naudas sadale noritēs pēc ierastiem scenārijiem.

Manuprāt, sākot darbu pie Vīzijas izstrādāšanas, vispirms bija jāformulē sev jautājums: šī Vīzija vajadzīga „atrādīšanai” vai mums pašiem – sākot ar politiķiem, beidzot ar valsts iedzīvotājiem: lai saprastu valsts attīstības iespējas, vispirms pozicionējot tās patreizējo vietu Eiropā un pasaulē, pie tam ne tikai ekonomiskā, bet arī filosofiskā nozīmē. Un tad jāmeklē ceļš, kurš valstij ar tik īpašu ģeopolitisko, saimniecisko, vēturisko, politisko un demogrāfisko stāvokli būtu piemērots.
Runājot par pozicionēšanu – manvarētu iebilst, ka šai sadaļai atbilst NAP esošās situācijas analīzes projekts. Nemelošu, ka es šīs 226.lpp. būtu lasījusi, taču pāršķirstīju gan. Diemžēl, es nevaru saukt par esošās situācijas analīzi skaitļu un statistikas savirknējumu ārpus plašāka konteksta, ārpus salīdzinājuma. Tā nav analīze, tā ir skatīšanās spogulī, pierodot pie sava izskata un neredzot neko apkārt. Vai varbūt tiek pieņemts, ka analīze tiks veikta to dažu prāta vētras stundu laikā?
Vārds ‘vīzija” būtībā nozīmē sapni, redzējumu.
Patiesi oriģinālas, izaugsmi veicinošas Vīzijas izstrāde nevarēja būt pa spēkam nevienam ierēdnim, ne ierēdņu grupai. Man liktos, ka Vīzijas izstrādi vajadzēja pasūtīt Latvijas intelektuāļiem, domātājiem. Cilvēkiem, kuri nebaidās atkāpties no stereotipiem vai arī vispār tos nepazīst. Cilvēkiem, kuri spēj paskatīties uz valsts attīstību distancēti, zinātniski, varbūt pat utopiski! Kuri spējīgi uz sapni, redzējumu. Spējīgi sarakstīt tādu valsts attīstības vīziju, kuru nebūtu iespējams 20 minūšu laikā primitīvi attēlot poverpointā. Tad sastādīt nopietnu ekspertu grupu ar ļoti pārdomātu sastāvu, apspriest piedāvātās vīzijas, par tām nopietni diskutēt – iespējams, publiksi, presē un citos komunikāciju medijos. Tad izvēlēties vienu mērķi, izveidot savu unikālu valsts ideoloģiju demokrātijas ietvaros. Sabiedrību motivējošas var būt tikai jaunas idejas. Un tikai tad sākt meklēt ceļu, pa kuru šo mērķi sasniegt. Patreiz ceļš skrien mērķim pa priekšu.
Es nezinu, kuri ir (varēja būt) šie prāti. Es labi apzinos, ka pati šāda mēroga idejas ģenerēt nespēju. Un vēl es apzinos katastrofāli zemo intelektuālās un filosofiskās domas līmeni Latvijā. Starp citu, arī esošā Vīzija liek uzsvaru uz valsts intelektuālā potenciāla paaugstināšanu – tiesa gan, minot šo intelektuālo potenciālu, gudrību un zināšanas kā jau esošu un vienīgo mūsu valsts resursu un priekšrocību. Man grūti spriest, vai tie ir traģiski maldi vai apzināti meli. Mums nav šāda resursa, bet šāds resurss ir jāveido.
Es gribētu visiem ieteikt izlasīt šī mēneša žurnālā „Karogs” publicēto igauņu literatūrzinātnieka, prozaiķa, dramaturga un esejista Jāna Unduska rakstu „Vai mēs kļūsim par Baltijas baskiem jeb Kā būt pārstāvētiem? „
Es gribu sniegt to kā spilgtu piemēru brīvai, intelektuāli spožai pieejai savas valsts situācijas novērtējumam un savdabīgam attīstības ceļa piedāvājumam.
Lūk, tikai viens citāts no šī raksta:
„Kamēr valstiski domās tikai valstvīri, kas par to saņem naudu, valsts būs iekšēji vāja. Atgādinu, ka ar valstisko domāšanu es saprotu nevis pielāgošanos kāda valsts ierēdņa vai partijas domāšanas stilam, bet humanitāru domāšanu, kas apzinās reģiona ģeokulturālās vēstures savdabības”.
Latvijas Vīzijā, rakstot par zināšanām, prātu un izglītību, tās autori, diemžēl, ne ar vārdu nav uzsvēruši kultūru. Ik uz soļa mēs varam pārliecināties par to, ka zināšanas un nekulturālība nav neiespējams savienojums. Liekot akcentu tikai uz zināšanām, mēs varam iegūt tikai šauru speciālistu loku, kuri nespēs un negribēs domāt ārpus savas specialitātes robežām, atsaucoties uz Jāna Unduksa citātu - nepratīs domāt valstiski. Nekulturāla tauta ir mirusi tauta, pat ar ievērojamu zināšanu potenciālu. Un nav nekāda pamata mierināties ar mūsu „tautas kultūru, tautasdziesmu pūru”. Es iedrošinos teikt, ka tautas māksla šai izpratnē ir mirusi māksla, muzeju māksla. Bez koncertzālēm, izstāžu zālēm, muzejiem, bez aktīvas, valsts līdzfinansētas kultūras apmaiņas starp dažādām nācijām un valstīm, bez nopietna valsts atbalsta visu nozaru māksliniekiem, bez neprovinciālas kultūras pieejamības nodrošināšanas reģionos (profesionālas kultūras decentralizācija), bez valsts subsidētas valsts labāko mākslinieku strarptautiskas reprezentācijas – bez tā visa izglītības reformā ieguldītie līdzekļi būs iztērēti velti. Pie tam tieši ar kultūras paīdzību vēl iespējams palielināt to valsts iedzīvotāju enerģētisko un radošo potenciālu, kurus izglītības reforma vairs neskars, jo viņi vairs nemācīsies. Protams, investīcijas kultūrā nav tas „visiem saprotamais nākotnes mērķis”, kuru akcentē esošā Vīzija un tautas aptaujā noteikti zaudētu sacensībā ar labklājību, taču tas nenozīmē, ka šis mērķis nav jāuzstāda.
Tādēļ es gribu lūgt visus NAP izstrādē iesiastītos, īpaši vēršoties pie Netajarīgo ekspertu grupas pārstāvjiem: ja jūsu grupas darbam vispār ir kāda nozīme un ietekme – neaizmirst valsts prioritāšu sarakstā iekļaut investīcijas kultūras attīstībā.

Ņemot vērā visu iepriekšteikto, man jāatzīst, ka es nevaru turpmāk piedalīties Neatkarīgo ekspertu grupas drabā, jo šāds darba stils un virziens man nav pieņemami, taču to būtiski ietekmēt es vairs neredzu iespēju.
Es ļoti nožēloju, ka neesmu attaisnojusi Kultūras Ministrijas cerības, deleģējot mani šim darbam.

Mans lūgums ir nosūtīt šo vēstuli visiem NAP Vadības grupas , Vīzijas izstrādes grupas un Neatkarīgo ekspertu grupas dalībniekiem, kuru adreses man pašai nebija pieejamas, bet Vīziju publicēt presē apspriešanai.


Ar cieņu


............................