Depresants

3/12/11 09:45 pm
Es gribētu tevi pazīt, tik dziļi, kā okeāna dzelmes, būt tevī tik pilnīgi, kā 90-60-90.
Tev vajadzētu atnākt pie manis - kaut sapnī.
Un peldēties manā mierā. Man ir ko dot, ja Tev ir ar ko ņemt.
Vēlos tevi. Un Tu to zini.
Tavas sajūtas ir aicinošas, Tu domā, vai rakstu Tev, vai domāju par tevi...
Jā. Rakstu un domāju. Šodien Tu esi mana mūza. Tu mani iedvesmo.
Tieši Tu - pasmaidi, jo tu zini to :)
Iekantēja Piesit kanti

3/12/11 08:53 pm
Nespēju noticēt - es piereģistrējos iepazīšanās portālā...
Priekš kam man tas? - Gribu parunāties, paflirtēt - sasodīts - esmu brīva sieviete, vientulība mani padara neglītu :D
Nekādus randiņus - man tiem nav laiks :)
Iekantēja Piesit kanti

3/12/11 02:20 pm
Man patīk vīrieši apakšveļā - cik intriģējoši ir lūrēt kādu pozu ir izvēlējies pinčuks.
Pusstunda pavadīta pētot vīriešu apakšveļu - tagad skatos laukā pa logu un cenšos pareģot
kādas apenītes ir kājās garāmejošiem penīšiem :) Tikko garām aizgāja kaut kas satriecoši formīgs!
Mmmm - mana iztēle aizdegās...
Iekantēja Piesit kanti

3/12/11 02:08 pm
Ui kā es lepojos ar sevi - noņēmu mazam bērnam koņčiņas - mmm kā man garšo saldējuma čeviti :)
Dīvainā kārtā bērns nemaz neprotestē - aiziet pie ledusskapja un pacienājas ar gurķi.
Iekantēja Piesit kanti

3/12/11 01:49 pm
Labi, ka Latvijā nenotiek ne baigie plūdi, ne cunami, ne vērā ņemamas vētras, vulkāna izvirdumi, zemestrīces - citādi tiešām mēs būtu izmiruši - nekādu šaubu.
Iekantēja Piesit kanti

3/12/11 01:38 pm
Kā man gribas ziedus šodien - tādu krietnu pušķi - es nebaidītos, ka mazais tos izšķiro pa savam - noliktu visredzamākajā vietā un tīksminātos - iedegtu svecīti so smaku malinovu
un priecātos, jo ārā izskatās dikteni nemīlīgi. Dullie baloži uztaisījuši tusu sālsezerā pie mājas - grrr, man četri džemperi, bet šie tur kokču ballīti peļķē sarīkojuši.
Zvirbuļi šodien pārāk ātri lido, man sareiba galva.
Man vajag vīrieti. Jā. Vajag. Ar skaistu metamo.
Šodien būšu sekla - uzkrāsošos un ārā neiešu. Domāšu seklas domas un šķebināšos no tām.
Jā.
Iekantēja Piesit kanti

3/10/11 11:25 pm
njā... smalki. no 38 uz 34 izmēru - es sarūku...
gan jau nedēļas laikā atkal tikšu uz savējo vispiemērotāko izmēru un neizskatīšos pēc drēbju pakaramā :D
Es mīlu savas formas, man vienkārši ir aktīvi stresains periods.
Labunakti. Rīt grūta diena... pirmkārt jau pretīgi vējaina.
Iekantēja Piesit kanti

3/10/11 06:54 pm
Sēžu un skatos uz tevi, zālē, starp tūkstoš ziediem. Tu stāvi uz skatuves, ar ģitāru rokās un izskaties tik laimīgs... Tik radīts skatuvei.
Tu esi tik īpašs un man gribas tevi tikai sev, lai gan Tu jau esi... Nozagt arī tavu pasauli, ielausties.
Bet Tu esi mākslinieks - Tu esi brīvs un neiegūstams - jūtīgs un tik viegli aizskarams.
Tu spēlē savā baznīcā, savu mūziku, tavi mati plīvo bezvējā, tavas rokas mīļo stīgas - ak, kā es gribētu būt to vietā.
Es esmu, tagad jau es esmu to vietā, tikai mani Tu neproti spēlēt.
Un tāpat...
Es nespēšu pārkāpt tavas baznīcas slieksni un arī Tu pie manis neiznāksi... Tā es redzu mūsu mūžu.
Vienmēr priekšā būs sienas, krēsli - visbeidzot tava ģitāra.
Un man pie rokas ir mūsu dēls - MAN pie rokas.
Egoists.
Iekantēja Piesit kanti

3/10/11 03:14 pm
Vakardien skatoties Van Vilder otro daļu, es nepieklājīgi skaļi smējos.
Pati samulsu par savu nespēju novaldīt ķērcošos smieklus, domāju, ka kaimiņi tāpat negaidīja raganas tipa zviedzienu ap vieniem naktī.
Esmu mājās, šorīts sākās dikti agri - bērnudārzs, veļas mazgātuve, mājas.
Rīt jāmaksā rēķins par februāra siltumu - esmu šokēta, tas ir par 50 latiem lētāks, nekā es rēķinājos, domāju, ka cauri ir - nespēšu nomaksāt, jo topīja tā, ka pat pāris dienas maikā pastaigāju...
Izrādās, ka rēķinu dievs vēl ir taisnīgs pret mani.
Es būšu taisnīga pret viņu un rīt nomaksāšu :)
Iekantēja Piesit kanti

3/8/11 11:15 pm
Šodien redzēju vienu no tiem, kas pārmeklē atkritumu urnas... Ļoti īpašu - brūnā, nodeldētā ādas jakā, savdabīgās, pēc izskata ļoti plānās, svītrainās biksēs,
un protams ar diezgan gariem matiem - gaišiem, sasietiem astītē... Un nespēju viņu aizmirst. Man žēl. Man ir kauns.
Cēsīs kad dzīvoju, tad spiedu rokās viņiem pa monētiņai - man tiešām nebija žēl tas, ka man nāksies mazliet pagavēt - es esmu jauna... Pagaidām.
Grūtāk man būtu sadzīvot ar sevi, kā ar vienaldzīgu personu, kas pagriež galvu uz otru pusi un izliekas, ka neredz.
Tā... Sačamdīju kabatā pēdējos 60 santīmus, kas starp končiņām paslēpti, gribēju iet klāt, bet... Nespēju.
Man ir bail nejauši pazemot cilvēku. Bet šobrīd es sēžu klusumā un domāju par to, kur gan šis vīrietis tagad guļ, vai viņam silti un vai viņš atrada sev ēdienu...
Zinu jau zinu - pasauli nesalāpīšu, za to salāpīšu vidi, kurā uzturos, kā Cēsīs - ja jūs redzētu to cilvēku acis, kad tie ierauga, ka pārtikas maisā ielikti arī kārumi,
kurus viņi noteikti bieži neatļaujas... Es arī nē, bet mans kārums ir smaidīgas sejas uz ielām, es nekad neaizmirsīšu kā tas ir iet pa ielu un justies labai,
noderīgai un vajadzīgai, neaizmirsīšu kā tas ir, kad cilvēki, kuriem palīdzēts, nāk klāt un vēlas parunāties, pastāstīt kā viņiem iet.
Es vienmēr esmu zinājusi, ka esmu ļoti īpaša un spēcīga, mans spēks ir spējā palīdzēt citiem, šobrīd es to nevaru un tāpēc es jūtos tik...
Bezspēcīga un nogurusi.
Ar labunakti.
Iekantēja Piesit kanti

3/8/11 10:46 pm
tevi ienīdu klusi
tevi nožņaudzu un
teicu Tev - dusi!
ne asara nav nobirusi
jo bēdas vairs nav
līdz zaudēju tevi
es atguvu sevi
ko mīlēju es
Iekantēja Piesit kanti

3/8/11 10:20 pm
Ak die, izrādās, ka šodien tūplīšdiena. Kā gan man mūžīgi visu izdodas nokavēt...
Sveiciens vīriešiem moku svētkos.
Iekantēja Piesit kanti

3/8/11 08:15 pm
Šodien Nightwish noskaņojums - šī grupa man ir kā erotisks porno, klausos High Hopes un varu droši teikt, ka 50% no manas seksuālās dzīves, nav nesusi šādu baudījumu -
ķermeniska harmonija, nesavaldāms skaistums, turklāt kam gan labāk, kā man zināt, ka mūziķi vērojot var uzzināt kāds viņš ir gultā, sejas izteiksmes - un tas mani fascinē!
Ar viņiem es varētu gulēt milzīgā vannā - mūsu garie mati pārklātos, savītos, apslēptu un kairinātu... Mēs visi gulētu - acis ciet, sastinguši, klausītos ūdenī, ļautu ūdenim
ietīt mūsu ķermeņus karstā svētlaimē. Tad es pieceltos un sijātu savus matus pār viņu ķermeņiem - tie apņemtu visu, tie mīlētu visu...
Un man viss būtu vienalga, jo tad zāle būtu zaļāka, gaismas gaišākas, sapņi krāsaināki.
Pilnība...
Iekantēja Piesit kanti

3/8/11 08:10 pm
drīz jau drīz mana presīte būs kā rīvīte :) Kā man ir paveicies ar saviem muskuļiem - tie aug bez jebkādas būtiskas piepūles,
jācer, ka šovasar puiši nekautrēsies man stāvēt blakus :D
Nu labi... tas viss protams tiks brutāli apslēpts zem parpalu slāņa...
Eh neraža.
Iekantēja Piesit kanti

3/7/11 07:33 pm
Es dievinu, kad kaimiņš uzliek muzonu uz pillu klapi un bumsi bumsi vibrina manu krēslu - esmu kaifā, tikko viņš klausījās G Leps - Rjumka Vodki...
Kaut viņš biežāk klausītos mūziku :)
Iekantēja Piesit kanti

3/7/11 06:33 pm
Šodien zaudēju savaldīšanos, dīvainā kārtā neatceros, kad pēdējoreiz tas bija noticis... Tas nozīmē, ka es progresēju, ka esmu ieguvusi nedaudz mieru.
Bet tomēr.. Šodien tas atkal notika, es jūtos slikti dēļ tā.
Un tik un tā, esmu malacis - tik ilgu laiku man ir izdevies noturēties - šodienu es notušēšu ar daudz daudz apskāvieniem un bučiņām, rotaļām un sarunām -
es vienmēr atvainojos dēlam, pastāstu, ka mammītei reizēm ir grūti, reizēm ir skumji, es zinu, ka viņš saprot, viņš jūt.
Visvairāk sirdsapziņa smeldz par to, ka katru reizi, kad es sadusmojos un nesavaldos, viņš mani ļoti grib mīļot un piekļauties, reizēm es viņu atgrūžu...
Un pēc tam man ir tieši tik smagi, cik tagad. Man pietrūkst atbalsta, nekad nespētu iedomāties, ka es tikšu viena ar visu galā - es jau tagad esmu pati sev supervarone.
Es negribu būt viena.
Iekantēja Piesit kanti

3/7/11 03:44 pm
Maģiskā šodiena :)
Deviņos sākām šo burvīgo dienu kaili dejojot un vingrojot rīta saules gaismā - bija tik silti, ka pat iesvīdām.
Ar katr dienu sanāk arvien labāk un labāk - kļūstam lokani un arvien sinhronāki.
Dienu turpinājām ar SATRIECOŠI garu pastaigu 4 kilometrus, neskaitot visus līkumus - tagad esam mājās, miegaini
gribas mieru un skaistumu.
Mazais moca jauniegūto draugu - neapgāžamo mašīnu, pilnīgi satriecoša rozā būtne - pirmajā minūtē tik dziļi iepinās dēla blondajos,
garajos matos, ka viņam nācās šķirties no krietna kušķa sava skaistuma, bet vēl fascinējošāk ir tas, ka dekodera pults uz šīm baterijām
nedarbojās, bet šī mazā, rozā vellata nav nomierināma - prieks, kur Tu rodies! :)
Pastaigas laikā vēojām divus sniega šķūrētāju traktorus - skatīšanās ievilkās uz 15 minūtēm - fascinējoši tie jaunie traktori,
Ja jaunās mašīnas neviena nespēj iekarot manu apbrīnu, tad jaunie traktori - eh... Skaistums un daile :)
Beigu beigās tā noriebāmies, vienam no traktoristiem, ka viņš mūsu priekam pat sāka visādus trikus rādīt, visbeidzot smaidot pa visu seju
māja mums ar rociņu - tas, lai beidzot tinamies un netraucējam strādāt :D
Labi, labi, domāju, ka mēs viņam patikām tikpat ļoti, kā viņš mums :)
Viss, man vairs nav spēka rakstīt - jānolūr sex and the city 2
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 10:34 pm
Ar labunakti... Kārtējā bezmērķīgā diena pavadīta.
Ar nožēlu atzīstam un gaidam nākošo...
Hmmm, varbūt vēl miseni iznest?
Man šodien manis ir par daudz.
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 10:22 pm
Muļķi Tu, ja vien Tu pacenstos, es tevi uz rokām nēsātu, bet šis ir tas gadījums, kad no akmens vieglāk sulu izspiest, nekā no tevis kādu jēdzīgu vārdu...
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 07:37 pm
...Pasaule smaida, es zinu -
Es Jūs mīlu, tas ir viss.
Atnāciet, lūdzu,
Jaunais gads jau klāt...

Līvi, Līvi, Līvi - vai maz jāpiebilst kādu lomu šī grupa spēlēja manā bērnībā, ja tajā laikā šī bija pati populārākā grupa un neviens Mikrofona gads nepagāja bez Līviem - ļoti patriotiskas sajūtas, atgādina svētku smaržu...

######
...Draugs nejautā, kādēļ es projām steidzu
Un tavā sirdī skumjas atstāju.
Draugs nejautā, kādēļ par mīlu teicu-
To tiešām, draugs, tev pateikt nevaru,
Jo nezinu, vai tā bij` ziedoņdvesma,
Kas lika mūsu sirdīm mīlā degt.
Kādēļ man sirdī tagad rudens vēsma-
To nejautā. Draugs es to nezinu...

Atkal Aldis... Viņa balss tembrs vedina uz domām par tusiņu pie ugunskura, ciešā draugu lokā, atceros medību svētkos, kad īpašais viesis bija tieši viņš, nekad nebija bijis tik labi - cilvēki apskāvās un gaisā virmoja nostaļģiski mistiska gaisotne - ugunskuri dega, cilvēki uz bluķu soliem, sedziņas pār pleciem - kopā saspiedušies, vaigiem sārtiem, lūkojās ugunskurā... Ne vārds apkārt neklīda, tikai Drēģera maģiskā balss...

######
...Kāpēc, kamēr nakts, tu vēl klusē un gaidi
Atnāks rīts un atņems vārdus tev,
Manas lūpas tad vairs neatvērsi vārdiem,
Kāpēc gaidi vēl, kāpēc gaidi vēl?...

Šī dziesma man asociējas ar mīlestību pēc nāves - nez vai spilgtāk ir iespējams pateikt, aprakstīt sajūtas, kas laiku pa laikam klejo mūsu domās.

######
Lielisks nobeigums. Es nesmaidu - manī mīt pagātne.
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 07:35 pm
Trīs māsas jūras malā stāv,
Tās nespēks un nogurums māc.
Tur bradāta zeme un dvēseles,
Trīs tautu gods un prāts.
Bet torņos jau likteņa zvani skan,
Un jūra bangoties sāk.
Trīs māsas no miega modušās,
Par sevi pastāvēt nāk.
Atmostas Baltija, atmostas Baltija,
Lietuva, Latvija, Igaunija!

Prie jūros miega sesės trys
Jas slegia pančiai, neviltis
Klajoja lyg elgeta pajūriu
Dvasia tautų garbės
Bet varpas likimo nuaidi vėl
Ir jūra šiaušia bangas
Trys sesės iš miego kyla jau
Apginti savo garbės.
Bunda jau Baltija, bunda jau Baltija,
Lietuva, Latvija, Estija!

Kolm õde mere palged ees,
neid uinutas lainete laul.
Kolm rahvast siin sajandeid heideldes
tõid ohvriks muistse au.
Kui tornides juba lööb kella hääl,
merd haarab vabaduspüüd.
Et saatust ja elu kaitseda,
kolm õde virguvad nüüd.
Ärgake Baltimaad, ärgake Baltimaad,
Leedumaa, Lätimaa, Eestimaa!

Ziniet, nekas manī tā neizraisa patriotisma jūtas, kā šī dziesma, kaut tāpēc, ka man ir daudzums atmiņu, kas saistīti ar šiem notikumiem - un tieši mūsdienās vairāk kā jebkad, man gribas izkliegt šos vārdus - ATMOSTAS BALTIJA! Kur mūsu kopība, kur mūsu spēks un vēlēšanās? vai tiešām esat aizmirsuši tankus Rīgas ielās, vai tiešām esat aizmirsuši OMON stobru galus un prožektorus, kas tumsā pavadīja, sekojot ik uz soļa? Vai esat aizmirsuši kā mūsu vecāki apvienojās barikādēs, skaidri zinot, ka riskē ar dzīvībām? Vai esat aizmirsuši to vienotību - ugunskurus, tējas dzeršanas un nakti, kad izdalīja pēdējās gāzmaskas? Es to visu atceros - kā tieši manā dzimšanas dienas naktī - 17. janvārī, tētis mani slepus izveda no Rīgas, es atceros satrauktos skatienus un lepnumu, es atceros dziesmas, es atceros ložu krāsainos ceļus un spindzēšanu, es atceros betona blokus,
150-niekus, 700-niekus pie Latvijas televīzijas, es atceros Baltijas ceļu - es biju tik lepna, tikai četru gadu veca, bet es sapratu, ka notiek kaut kas ļoti svarīgs - es stiepu savas mazās rociņas, lai sadotos cieši rokās ar cilvēkiem, kas stāvēja blakus, lai viss tiktu aizpildīts.
Ģeniālais skaņdarbs: Atmostas Baltija
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 07:34 pm
...Vakara vējā
ieelpo dziļi un klausies kā skan
augšā un lejā
Tev pieder viss, kas pieder man
Vakara vējā, lūdzot par tevi, man aizlūza balss
Paliec ar mani - sirds nenosals...

Bet Bet - Zigfrīds Muktupāvels - vienmēr bijis mans vīrieša izskata ideāls - garš, ar gariem matiem, smaidu krunciņām pie acīm, viņa dziesmas modina manas svētākās vēlmes, cerības, es vienmēr esmu patiesa, kad klausos viņa dziesmas, manās sajūtās nav vietas liekulībai - ir kristāltīra sirds un patiesas emocijas.

######
...Nepērc, meitēn, tukšu lozi -
Rīt jau cita diena nāks
Paņem tirgū mārtiņrozi
Un pie manis ciemos nāc.
Aroniju vīns būs glāzēs,
Un par godu mirklim šim
Mārtiņroze degs mums vāzē,
Mēs tai līdzi sadegsim.
Bet ja nevar nopirkt rozi
Nevajag rozi, nāc tāpat
Jo tik jauni un tik skaisti
Mēs vairs nebūsim nekad...

Drēģerim ir bijusi visromantiskākā un visskumjākā vieta manā dzīvē - Mārtiņroze ir dziesma, kuru visvairāk dzīvē esmu dziedājusi. Vienmēr sāp sirds par šo dziesmu, mani pārņem neaprakstāmas ilgas un skumjas par zudušo un sirdī smeldz kas nepateikts...

######
...Es zinu, šie vārdi tev nenāk no sirds,
Jo redzu, ka acs tev viltība mirdz.
Es zinu, šie vārdi gaisīs kā vējš,
Bet salauztai sirdij tad nebūs vairs miers..

Ko gan piebilst par Vinteriņu - dīvainā kārtā vienmēr ir šķitis, ka mums perfekti sader balsis - būtu varens duets :)
Ģeniālais skaņdarbs: Favorīts - Kad nekas nav palicis tevī
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 07:31 pm
...Savu mīlu tā līdz sev paņēma
Un par skumjām vijole raud žēli...
Vējam vijole raud līdz...
Stāsti manai meitenei draugs smaidot,
Stāsti meitenei, ka to mīlu es,
Ka to aizmirst nespēšu nekad vairs...

Uzliku savu mīļoto latviešu dziesmu kolekciju - ļoti senās dziesmas, kas deva jēgu manai bērnībai. Sentiments un nostaļģija - pagāja gadi, lai iegūtu šīs dziesmas - tām vienmēr būs īpaša nozīme.

######
...Skumjas un ilgas ja
Māc tavu sirdi
Aizej zem ozola
Vakars kad tumst
Ļaujies tur sapņiem
Tad liksies ka dzirdi
Manējo balsi
Tā neļaus tev skumt...

Man kā mūziķa meitai ļoti paveicās, mājās vienmēr bija labākā aparatūra, ja vēl pieskaita to, ka mums ar tēti ir perfektas tehniskās dotības un sapratne par akustiku, tad saprotams, ka bez mūzikas ne diena nepagāja, katru dienu varējām mainīt tumbu izkārtojumu, ja bija brīvslaiciņš, tad tapa daudz jaunas tumbas no visādiem materiāliem, visu paši pārbaudījām :)

######
...Tu mani gribi vēl un vēl
Tad sniedz man roku saku Tev
Mēs iesim abi divi tur,
Kur mums ļoti labi būs
Un ienāksi Tu manī tā
Kā neviens cits to nedara
Un bauda mūsu augstāka
Tā paliks neaizmirtama....

Ar šo - burvīgo grupu Bingo, es uzsāku savas gaitas latviešu popmūzikas iepazīšanā - joprojām sirsniņa nodreb šos vārdus izdzirdot...
Ģeniālais skaņdarbs: Dakota - Mazliet Cerību
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 02:23 pm
Reti, kad uznāk dienas kā šī, kad man gribas pastāstīt... Ko es jūtu.
Kā es jūtu - dzejveidīgi, stāstveidīgi - nezinu kā to nosaukt.
Šādi es dziedēju savu salausto sirdi, šādi es pastāstu sev patiesību.
Bet tagad man jāiet... Realitātē.
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 02:10 pm
Manas rokas apvītas Tev ap kaklu - es domāju - izrādu pieķeršanos
Tu domā - ierobežoju
Tu lēnām atbrīvojies no manām rokām - Tu atgrūd mani.
Tik spēcīgi, ka es krītu, es ļoti sasitos, man sāp.
Bet es ceļos, lai atkal apvītu rokas Tev ap kaklu.
Muļķe.
Un tu to sauc par mīlestību.
Es to saucu par bezizeju.
Tu negribi, lai es mainos - Tu sauc to par neīstumu, par izlikšanos.
Es mainos, lai attīstītos.
Muļķe.
Tu klusē, jo domā, ka patiesība man nepatiks.
Es domāju, ka Tu negribi ar mani dalīties.
Tu par visu apvainojies
Es par visu atvainojos
Muļķis un muļķe.
Tu nemainīsies,
Es nebeigšu cerēt.
Muļķe.
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 02:03 pm
Tu neliecies.
Tu neatstāj man iespējas
Man jāliecas
Kā vītenim
Tiekties pēc saules
Izmisīgi
Tu neaptver, ka
Ar katru dienu
Tu manī radi
Iedvesmu
Tevi nožņaugt
Savos apskāvienos
Jo Tu man liedz sauli
Visu paņem sev
Pagaidām
Cīņa par izdzīvošanu
Pagaidām es mirstu
Man trūkst saules
Pagaidām
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 01:40 pm
Reizēm mēs nespējam izdzīvot.
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 01:26 pm
Esmu kā akmens - es atdodu siltumu
Esmu kā koks - iegreb manī savu vārdu
Esmu kā saule - nāc, sasildies
Esmu kā vējš - aptveršu tevi
Esmu kā zieds - priecēšu tevi
Esmu kā spogulis - teikšu tikai patiesību
Esmu kā apģērbs - noslēpšu kroplības
Esmu kā sāls - iesūkšos dziļi
Esmu kā atmiņas - nezudīšu, kamēr lolosi
Esmu kā māja - vieta, kur patverties
Esmu kā asinis - dzīvošu ar to, ko Tu man barosi
Esmu es pati - viss, kas Tev ir vajadzīgs
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 01:18 pm
Neklausies vējā
Neklausies
Vējā simtiem lāsti
Neklausies
Vējā simtiem lūgšanas
Teic savu lūgšanu
Bet neklausies
Vējā simtiem kliedzienu
Neklausies vējā
Kliedz savu kliedzamo
Un neklausies
Neņem sevī vēja nastu
Neklausies
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 01:08 pm
Metāla sirds asaras ir rūsa,
Rūsa, kas grauž caurumus...
Rūsa, kas maina metāla sirds krāsu.
Rūsa nav slikta -
Rūsa ir laiks un neprasme apieties ar metālu.
Metālam vajag kopšanu,
Metālam vajag mīlestību.
Nāc un nogalini manas sāpes.
Mana metāla sirds asaro.
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 12:22 pm
Ak kas tas par sniegputeni? Tagad vajadzēja saulei spīdēt lielajās peļķēs un sniegam kust no vietas, kur jābūt zaļajai zālītei :)
Dēls man gatavo kafijpiparmētrkumelīšu sajaukumu - ļoti aizrāvies, naivi ceru, ka neliks man nogaršot brūvējumu.
Kaut kas ar ūdeni nav labi, tas ir brūns un karstā ūdens vietā tek auksta, netīri smirdīga ūdens straumīte...
Joprojām klusībā ceru, ka mans ideālais kaut kur nobriest tieši priekš manis - tāds, kas mīl diskutēt, tāds, kas atbild uz jautājumiem un tāds, kas
ir spējīgs saprast, ka viss mainās - un spēs pārmaiņas ievirzīt mums abiem vēlamā gultnē. Es vēlos mieru - vai tas ir daudz prasīts?
Iekantēja Piesit kanti

3/5/11 11:56 pm
Es vēl mirkli izlikšos, ka nezinu ko dara cilvēki, kad vajadzīgs mierinājums...
Ar labunakti lāčuki un odziņas.
Iekantēja Piesit kanti

3/5/11 11:37 pm
Cik nejauki, nejauki.
Asaru lietus
Sāpju grimases
Laternas kā zvaigznes
Ne tāpēc, ka spožas,
Bet tāpec, ka tālu.
Rociņas dūrē,
Cieši sažņaugtas.
Nagi miesā,
Iespiesti līdz asinīm.
Man vienalga.
Labāk lai sāp fiziski,
Morāli nepanesamāk.
Krustceles gaidu,
Jo uz nepareizā ceļa.
Gribu dot,
Vēlos saņemt.
Bez sāpēm,
Bez klusuma.
Savu īsto,
Sevī skaut.
Un neatlaist.
Iekantēja Piesit kanti

3/5/11 11:29 pm
Reizēm vienkārši pietrūkst vārdi, lai raksturotu, cik sūdīgi jūtos.
Klusums.
Iekantēja Piesit kanti

3/5/11 09:43 pm
Vispār manī tup iekšā eņģelītis, kas satraucas par to, ka daži krievu nacionalitātes gaļas gabali atkal taisa palaidnības Latvijā.
Runa ir parkrievu valodu kā otru oficiālo valsts valodu.
Un tas mani pat tik traki nesatrauc, kā tas, uz ko bija šī atbilde - slēgt krievu skolas - nu tādu tizluma pērli no deputātu mutes...
Kā nesaprot, ka cieš jau bērni, ka vecākiem IR tiesības izvēlēties kādas valodas skolā laist savu atvasīti, nedrīkst noņemt cilvēkiem
viņu valodu, kultūru un uzspiest svešu.
Bet es nešaubos, ja valdība izdarīs absurdo soli un mainīs satversmi valsts oficiālo valodu ziņā, tad es savu ģimeni šeit neaudzināšu -
tas būs pēdējais piliens priekš manis.
Esmu latviete Latvijā un tā tam arī jāpaliek!
Katras ziņas man liek pretīgumā novērsties - nu cik var, cik tālu tad ies, lai paziņotu ko pretīgāku un naidu kurinošāku?
Cik maza ir atšķirība starp patiesības ziņošanu un patiesības uzspiešanu.
Un katrās svētku dienās valsts tv rāda kā viņi sēž baznīcā un aizvērtām acīm lūdzas - tik nez ko? - Nelaimes, lai ir par kurām runāt?
Mēs esam cilvēki vienā Latvijā, Latvijai sava valoda - Krievijai lai sava - viena vienīgā.
Skumji.
Iekantēja Piesit kanti

3/5/11 09:33 pm
šodien pie ģenerāltīrīšanas atradu saistošas lietiņas no iepriekšējā saimnieka - dīvainu krēmu, kas domāts extra strong penim,
nekas man saprotamā valodā uz tūbiņas rakstīts nebija - zinu tik to, ka čalis te dzīvoja no 2009 līdz 2011 gadam, bet krema derīguma termiņš beidzās 2007 gadā -
so, ļoti ceru, ka to ektra strong penis viņš arī dabūja :D Un vēl blakus kremam atradu mapi ar meiteņu e-pastiem un kārtas numuriem un vēl visādām atzīmēm par viņām -
mjāāā... sarakstiņš ĻOTI garš, acīmredzot čalis negarlaikojās... Tas izskaidro arī drausmīgi histērisko meiteni, kas klauvēja pie durvīm, kad sāku īrēt, viņa bļāva -
Aļeks jestj, Aļeks jestj?! (Vārdu neatceros precīzi, bet kaut kas līdzīgs Aleksejam, vai Aleksandram hvz - who cares)
He hē, būtu atvērusi, moš būtu dabūjusi nagus fizionomijā :D

Sajūta tāda, it kā būtu atradusi sava puiša porno - satraucoša un uzbudinoši noslēpumaina.
Iekantēja Piesit kanti

3/5/11 08:01 pm
Nespēju noticēt... Tikko pavisam negaidīti satikos ar savu interneta draugu, ar kuru vienā frontē karojam jau kopš 2006 gada - brauca garām un piezvana - davai, es braucu ciemos!
Man ņņņervi pa gaisu, jo mājas pārkārtošana rit pilnā sparā - uz grīdas musurņiks, viss kur pagadās - šāda ģenerāltīrīšana šeit vēl nebija bijusi - pati izskatos nožēlojami -
drēbes ne pirmā svaiguma, ģīmītis nemazgāts, matiņi izpūruši un es piekritu, ka viņš atbrauc ciemos - es progresēju, nekad ever nevarētu iedomāties, ka es ko tādu pieļautu -
man visam vienmēr jābūt smuki, sakārtoti, akurāti, bet šodien... Biju pārāk nogurusi, lai teiktu nē... Priekš pirmās satikšanās reizes, varu teikt tā - nu sliktāk jau vairs nebūs :D
Principā vairs tik lielu bardaku mājās netaisīšu :D
Bet kopumā tas bija satriecoši - komunikācija man ir ļoti vajadzīga, citādi mans trīs gadus ilgais socializēšanās plāns, kas joprojām apstājies pie tikai viena iepazīta cilvēka, pilnībā ir izgāzies.
Varbūt šis vakars ir lielisks iesākums 2011 gada socializēšanās pasākumam... He he :D
Iekantēja Piesit kanti

Bulšic par šķīvi
3/5/11 03:49 pm
Man ir šķīvis, tam apakšā ir kārdinošs uzraksts - EASY LIVING. Tas viss ir jauki, BET
* šķīvis ir kādu puskilo smags
* tam ir tāda forma, ka var ieliet knapi 150ml šķidruma
* tā malas ir 3-4 cm platas un ar tieksmi liekties no centra uz leju
* tā malas ir krokainas un krāsainas - netīrumu nokasīšana iespējama vienīgi ar birsti un lupu
Kur šeit ir faking easy living? Drīzāk forever hungry vai ever dirty.
Iekantēja Piesit kanti

3/5/11 12:17 pm
Saņemties, saņemties un saņemties!
Izskatās tik vējains...

Ja laimei būtu atspulgs, tad es to ieslēgtu spogulī.

Šodien pat spēriens pa pakaļu nepalīdzētu, negribu/nevaru pakustēties...
..Bet dēla dēļ... Ehh, ceļos un eju un daru.
Šī mīlestība stāv pāri visam, bet tas nav godīgi.
Iekantēja Piesit kanti

3/3/11 12:30 pm
Pilnīgi neticami kā var būt tāds nogurums.
Acis līp ciet, kājas tik uz migas pusi nes - sajūta tāda, kā no drēbes būtu - kur piespiežas, tur gumzās.
Ārā arī izskatās ļoti aizdomīgs laiks - vakar bija dievīgs laiks, bet šodien joprojām kokos sarma..
Pašlaik man dikti niez deguns, bet nespēks tāds, ka pakasīties nespēju.
Vēl 38 dienas līdz pilnai laimei :)
Iekantēja Piesit kanti

3/2/11 04:02 pm
Leaving New York never easy...
Esmu dzīva, lai gan ne visai apmierināta par šodienas notikumiem.
Nogurums joprojām gāž no kājām, gribas ielīst migā un uzlikt spilvenu uz galvas un un un... Kādu gadu nelīst ārā.
man pat miseni negribas iznest, iepriekš tas vienmēr man sagādāja mazu brīvības sajūtu.
Apmierina tas, ka dēlam grupiņā ir arī baigi foršie bērni, šodien pat sajutos uzmanības centrā - vairums mazie apkārt -
visu grib parādīt un pastāstīt - nevar noliegt, ka man ir talants satikt ar maziem bērniem :) Man visu izdodas sarunāt.
Vēl prieks par to, ka grupiņā ir vairāki krievu tautības bērniņi, šodien vienam mazrunājošam mazumiņam iemācīju dažus vārdiņus - esmu starā par to.
Un tagad laiks atgriezties pie bēdīgā ģīmīša - šī realitāte mani nomāc.
Iekantēja Piesit kanti

3/1/11 06:17 pm
Tā, esmu atgriezusies ar labām ziņām:
1. Pēc šodienas mokošās fibrogastroskopijas rezultātiem, esmu noskaidrojusi, ka ar kuņģi viss tā "so so", bet kārtībā.
2. Rīt mazais sāks savus piedzīvojumus četrstundu dārziņā, par atbilstošu samaksu manai patreizējai situācijai.
3. Dēls šodien piepildīja savu sapni - braucām uz Rīgu ar autobusu.
4. BEIDZOT lattelekom man atveda jaunu pulti, nebūs vairs jāskatās viens vienīgs kanāls un vēlu vakarā jāskrien uz veici pēc bačenēm (es ceru)
5. Esmu šķīrusies no 95% šīsnedēļas finansēm, tā kā uz veikalu spīd iet tikai vienu reizi vēl šonedēļ :))
6. Vēl tikai 40 dienas līdz sapņu piepildījumam.
7. Mana blondumiņa blondajam tētītim atkal strādā kompīc
8. Kaut kad drīzumā šķiršos no saviem garajiem matiem
9. Esmu padzērusi savu pirmo kafiju un nu jau sajutos labāk, bet ne tik labi, lai mīlētos - apbrīnojamā kārtā man šodien NE-GRIB-AS :))
Iekantēja Piesit kanti

2/28/11 11:37 am
Jea! Esmu paspējusi paveikt jau 99% šodienas darbus :)
Bet vispār - kāpēc daudzām sievietēm krūtis aug "no kakla"?
Skatos dzemdības un eh - tā tik ir sajūta - pirmos divus gadus pēdz tām, nespēju
neraudot skatīties kā dzemdē - tāds kamols kaklā - nebija labas sajūtas, bet
tagad ir tik labi :) Smaidu pa visu fizionomiju :) Tas ir TIK skaisti :)
Bet viens man nav saprotams - bērnus taču jaundzimušo nodaļā kategoriski aizliegts ievest, bet
tur - reanimācijas nodaļā - pie ārkārtīgi slimiem bērniņiem, atved veselu kaudzi ar bērniem no ārpasaules.
Nemaz nedomā ar galvu.
Iekantēja Piesit kanti

2/27/11 08:38 pm
How nice! Ar supereni pielīmēju nagus pie ādas - negaidīti erotiski traucējoša sajūta, rokas melnas un rīt jāiet uz sanāksmi -
dievīgi, dēls salīmēja abas rokas - būs interesanti paskaidrot daudzām klukstēm, kāpēc tas tā ir. Un vēl daudzas klukstes nodomās, ka esam netīrīgi :D
Iekantēja Piesit kanti

2/27/11 03:56 pm
Man ir auksti, esmu sarāvusies maziņa, maziņa, sava garkaklu džempera garkakli pārmaucu pār galvu un galā uzsēju pušķi, elpoju savu co2 un tik un tā man salst.
Man ir sejas zosāda.
Un ausu arī.
Rokas vairs nejūtu, burtus bakstu ar atsalušiem stumbeņiem,
pakustēties nevaru... Negribu.
Vecmāmiņa stāstīja, ka savulaik ganu gaitās viņi kāpa govju kakās, lai sasildītu nosalušās kājeles, kas rīta rasā slapjas un vēju aprautas...
Man te gotiņu nav...
Un vēl mani šokē tas, ka jau OTRO dienu man pāri nelido neviena lidmašīna - kas ta nu noticies, citas dienas ik pēc desmit minūtēm, bet tagad neviena -
tik tās, kas augstu, augstu, bet tās, sāku skaitīt tik ilgodamās pēc savām zemu, zemu lidojošajām lidmašīnām.
Un vispār - vai tikai man vārds ANŪBIsS šķiet, trakoti uzbudinoši, ķircinošs?
Iekantēja Piesit kanti

2/27/11 03:36 pm
Vispār ārā šodien ir tizlākais laiks, ļoti auksts un neforšs laiks - skats pa logu ir gana mānīgs, ārā biju pusotru stundu - nosalu un saīgņojos.
Kur tad solītais siltais laiks, ko?
Iekantēja Piesit kanti

2/27/11 12:58 pm
Joprojām meklēju suņuku, kuru par samaksu no manas puses, aizņemties, lai izvestu pastaigā ik pa laikam :) Lūdzu, lūdzu,
ja jums ir kāda paziņa olainē, Parka ielas rajonā, dodiet ziņu, ka ļoti liela dzīvnieku mīle meklē sev mīlulīti, ko ik pa laikam palutināt :)

Šobrīd dodos pastaigā viena, bez suņuka, ar trīsriteni un ideālo vīrieti, ceru, ka ir patīkami silts...
Iekantēja Piesit kanti

2/27/11 12:37 pm
Man patīk - ūdens taupīšanas nolūkā es aizgriežu dozatoru līdz vajadzīgajai ūdens daudzuma strūklai, tas palīdz nevajadzīgi nelietot milzīgu ūdens daudzumu :)
Forši tas, ka man virtuvē ir veclaicīgs krāns, kas burvīgi pats kalpo kā dozators.
Un vēl es reiz biju no tiem cilvēkiem, kas dievina VISUS mazgāšanas un pucēšanas līdzekļus, bet pēc mazā piedzimšanas lieliski sapratu, ka nekas no tā nav vajadzīgs, ja ir soda -
tā nerada kaitīgus izgarojumus, tā neatstāj "plēvītes" uz virsmas, darbojas kā labākais pulieris un nē - nekas man nav saskrāpēts - visu laiku savu perfekti lakoto galdu
pucēju - nekā - perfekts rezultāts - ticiet man, man ir autokrāsotāja pieredze.
Turklāt ne mirkli nav jāsatraucas, ka mazais atradīs un kaitēs sev - man mājā ir tikai soda - lēti, un satriecoši labi, kombinācijā ar karstu ūdeni, manuprāt labāka antibakteriāla līdzekļa nav.
Pie manis nesaindēsieties :)
Iekantēja Piesit kanti

2/27/11 11:45 am
Fantāzijas varenība šķiet ir vienīgais, kas ir pats spēcīgākais pasaulē - plašumi, nebeidzami plašumi, ja vien ļaujies.
Bieži dzirdēts - es jūtu, tas ir tepat - manā galvā, bet man nav vārdu, lai pateiktu to.
Attīstīsim fantāziju un uzspļausim tiem, kas bērnībā mums teica - beidz fantazēt, tā, it kā tas būtu kāds noziegums,
patiesībā viņiem bija bail, ka neprot attīstīt vajadzīgajā virzienā mūsu fantāziju, lai tā nestu labumu.
Vājie, vājie, bailīgie cilvēki- viss no kā ir bail, ir jānoliedz, lai tik nebūtu jāstājas pretī, vai jāizmanto savā labā,
jo tas taču krasi izmainītu tik stabilo, smagi veidoto ikdienu. Tāpēc redz, visi ir jābāž savos rāmjos, vai jāatgrūž.
Es tā nedarīšu, man nav bail no atšķirīgā un nav man pagaidām bail no citu fantāzijām, jo es protu tās vērst man izdevīgā gultnē,
cik vien tas ir iespējams.
Fantazējiet mīļie, attīstieties :)
Iekantēja Piesit kanti

2/27/11 10:54 am
He, mazgāju dēlu un viņš tik bļauj - pite, pite (tas nozīmē vai nu patīk, vai nu pietiek) es izvēlējos par pareizu pirmo variantu un nu mans ideālais spīd un laistās :D
Labrīt bučmūlīt.
Iekantēja Piesit kanti

Tumsā Gaismā