- 2/27/11 03:56 pm
-
Man ir auksti, esmu sarāvusies maziņa, maziņa, sava garkaklu džempera garkakli pārmaucu pār galvu un galā uzsēju pušķi, elpoju savu co2 un tik un tā man salst.
Man ir sejas zosāda.
Un ausu arī.
Rokas vairs nejūtu, burtus bakstu ar atsalušiem stumbeņiem,
pakustēties nevaru... Negribu.
Vecmāmiņa stāstīja, ka savulaik ganu gaitās viņi kāpa govju kakās, lai sasildītu nosalušās kājeles, kas rīta rasā slapjas un vēju aprautas...
Man te gotiņu nav...
Un vēl mani šokē tas, ka jau OTRO dienu man pāri nelido neviena lidmašīna - kas ta nu noticies, citas dienas ik pēc desmit minūtēm, bet tagad neviena -
tik tās, kas augstu, augstu, bet tās, sāku skaitīt tik ilgodamās pēc savām zemu, zemu lidojošajām lidmašīnām.
Un vispār - vai tikai man vārds ANŪBIsS šķiet, trakoti uzbudinoši, ķircinošs?