Depresants

3/10/11 06:54 pm
Sēžu un skatos uz tevi, zālē, starp tūkstoš ziediem. Tu stāvi uz skatuves, ar ģitāru rokās un izskaties tik laimīgs... Tik radīts skatuvei.
Tu esi tik īpašs un man gribas tevi tikai sev, lai gan Tu jau esi... Nozagt arī tavu pasauli, ielausties.
Bet Tu esi mākslinieks - Tu esi brīvs un neiegūstams - jūtīgs un tik viegli aizskarams.
Tu spēlē savā baznīcā, savu mūziku, tavi mati plīvo bezvējā, tavas rokas mīļo stīgas - ak, kā es gribētu būt to vietā.
Es esmu, tagad jau es esmu to vietā, tikai mani Tu neproti spēlēt.
Un tāpat...
Es nespēšu pārkāpt tavas baznīcas slieksni un arī Tu pie manis neiznāksi... Tā es redzu mūsu mūžu.
Vienmēr priekšā būs sienas, krēsli - visbeidzot tava ģitāra.
Un man pie rokas ir mūsu dēls - MAN pie rokas.
Egoists.
Iekantēja Piesit kanti