Kaut kas ļoti pazīstams...!

Tev patīk citiem mēģināt pastāstīt kā Tu jūties?
Reizēm šķiet, ka tas pat ir svarīgāk, nekā sagaidīt reālu uzklausīšanu - tikai vienkāšrši pastāstīt kā Tu jūties...
Lai gan... Tik ļoti ir nepieciešams, kāds, kas saprastu, kas uzklausītu un nomierinātu - nevis ar stulbām standarta frāzēm, bet ar argumentiem, faktiem - tā, lai veidojas diskusija... Un tad var sekot solis, ko varētu nodēvēt par izveseļošanos... Citādi, ja viss paliek sevī, tad tas nekur nezūd - cirkulē dzīslās un ik pa laikam dod sevi manīt..
Kā Tu šodien jūties?

Kādreiz es nevienam neatklāju un nestāstīju kā es jūtos. Pirms vairāk kā gada notika šādas tādas lietas,kuru iespaidā ar laiku sāku apkartējiem stāstīt par savu pašsajūtu. Pat tiktāl,ka cilvēkus tas sāka kaitināt. Nu jau kā trīs mēnešus pamazām atgriežos savā vecajā dzīvē. Vairs nejūtos omulīgi kādam stāstot par to kā es jūtos,pārāk daudz kritikas pēc tam seko manā virzienā ! Jā gan,standarta frāzes vajadzētu aizliegt ar likumu.:D:D:D Shodien jūtos vidēji labi,nedaudz dusmojos uz sevīm,bet ir so so. Vienīgais nomāc destruktīvā ikdienas rutīna.

Un cik ilgam laikam ir jāpaiet vienveidīgi, lai tas Tev iegūtu nosaukumu - rutīna?

Man paveicies vairāk - nevienam neinteresē kā es jūtos - sēžu un klabu te :D

Nesaprotami - kā gan kāds rod sev tiesības kritizēt otru dēļ viņa sajūtām - visticamāk, es arī noslēgtos, ja kāds tā uzdrošinātos..

Manā gadījumā pusotrs gads. Es gan par to nebūtu tik parliecināts! Tā ir cilvēka daba apvienojumā ar apkārtējo stresaino vidi. Tas ir pašsaprotami,kamēr vien cilvēks rūpīgi nesāk piedomāt pie savas rīcības un attieksmes!