attiecībā uz Mārtiņrozi man gan labāk patīk oriģinālie Čaklā vārdi (nedaudz aptuveni gan, jo esmu sačis aizmirst):

Nepērc, draudziņ(?), tukšu lozi -
Dzīvē reti laimē kāds
Labāk nopērc mārtiņrozi
Un pie manis ciemos nāc.
Zustreņogu(?) vīns būs glāzēs,
Un par godu mirklim šim
Mārtiņroze degs mums vāzē,
Mēs tai līdzi sadegsim.
Bet ja santīma nav makā
Nepērc puķi, nāc tāpat
Jo tik jauni un tik traki
Mēs vairs nebūsim nekad

es gan attiecībā uz vārdiem mēdzu būt pūrists ar pārlieku lielu pieturēšanos pie oriģinālajiem :-)

Man ir ļoti līdzīgi - bet šinī gadījumā lielāko nozīmi spēlē tieši Drēģeris, vārdi man šķiet tādi juceklīgi un ne visai adekvāti. Tieši tie vārdi, krus Tu minēji ir manuprāt vislabākie, vistrāpīgākie, ja neskaita to, ka nekad nebiju dzirdējusi zustreņogu versiju, šai dziesmai tieši ir sentimentāla nozīme, dēļ aroniju vīna - bērnībā gan aronijas, gan savdabīgie vīni - sangrijas, spēlēja lielu lomu manā vasaras ikdienā... Tā arī kopš bērnības aronijas vairs nav gadījies ēst... Māris ir sarakstījis 90% no maniem iecienītākajiem dzejoļiem - vienīgais rakstnieks, ar kuru jūtu īpašu dzejisku saikni :)


Mmm, varbūt esi dzirdējis, kas izpilda tieši šo Māra versiju?

man oriģinālajā variantā gan vārdi liekas loģiski, lai neteiktu pragmatiski (par to, ka loterijas ir nodoklis tiem, kas nezin varbūtību teoriju) :-)

manā pasualē aronijas ir tādas vairāk putniem domātas ogas un krūmāji dārza stūrī, pa kādai piemestas kompotiem vai kādreiz izmantotas viltotajā ķiršu sīrupā.

Čaklais arī ir mīļš (šeit ļoti liela nozīme sākotnēji bija Kalniņa dziesmām), tiesa Klāvs Elsbergs ir pāri visam. bet dziesmu ar šo dzejoli kā vārdiem gan neesmu dzirdējis nekādā versijā.