Man riebjas viņas abas divas. Gan tā nenormālā, kurai viss ir vienalga, gan tā otra- pārlieku mierīgā un nosvērtā. Viņas ienīst arī viena otru, bet bez vienas no viņām nav iedomājama arī otras eksistence.

Pārāk bieži sanāk pateikt vai nu par daudz, vai tieši otrādāk- par maz. Bet tas nenozīmē, ka tagad es darīšu savādāk. Tik un tā darīšu tāpat. Tikai klusībā cerēšu, ka citi mainīsies un sāks beidzot dzīvot savu dzīvi, nevis citu.