Zemeņu tēja ar pienu milzīgos kvantumos
Šodien ierados četrpadsimtā, no visiem, visiem. Bet pēc divām notupētām stundām izdomāju, ka jadodas prom un jadara kaut kas labāks. Piemēram, man piedāvāja doties līdz uz Aloju, apskatīt kaut kādus labojamos ceļus. Velns vien zina, kur tāda Aloja atrodas un kas tie par ceļiem, jo beigās sanāca vien tāda pavizināšanās līdz Siguldai un atpakaļ uz Rīgu, hehe. Bet, spītējot kodolziemai, bikšu salšanai pie kājām un deguna matiņu salšanai mazās ledus standziņās, tiku aizvesta uz Lorupes gravu. Man vajadzēja tur papētīt tiltu, kurš esot ļoti interesanti būvēts, un tad ātrā solī čāpot atpakaļ uz mašīnu, lai dotos mājās. Interesanti, interesanti.
Domāju rītdien arī nedarīt obligātās lietas, bet sildīties pie kāda sāniem, mhm.