Tad, kad es gribu pikoties, tad nav ar ko. Tad, kad ir ar ko, tad es vairs negribu.

Ja sen, sen atpakaļ jautāju:"Vai drīkstu tevī iemīlēties?", vienalga kurā, varbūt, jā, tieši tevī. Tad tagad negribu nevienā citā, nemaz nevarētu. Liekas, ka nemaz savādāk tas viss nav iespējams. Ai, viss notiek tik trakoti ātri. Pat sīkais suns spēja iznīcināt manas Gucci brilles nieka 15 minūšu laikā, kamēr bija atstāts viens mājās, tā mīļi un gādīgi, lai nenosalst āra. Bet še tev, ņem un iznīcina pāris simtus latu. Nerunāju ar viņu 2 dienas, bet rādās, ka es spēju piedot visu, he. Tagad tikai jasargā pelēkais lācītis ar zilo degunu, jo šunelim ir tieksme iznīcināt visu svarīgo un vērtīgo. Dažreiz pat ne materiāli vērtīgo, bet tādu, kas ir ļoti, ļoti mīļš. Tādam, kuram vērtība ir augstāka par naudu.

Un esmu sākusi slēgt derības ar šampinjoniem, diezgan interesanti, manuprāt. Nu vismaz pagaidām.

Šodien esmu atsāta viena pete mājās. Varēšu vazāties visu dienu halāta, kurā es vairāk izskatos pēc vecas mājsaimnieces(trūkst vēl lēta cigarete pirkstos un ruļļi matos). Nu jā, tas tikai tāpēc, ka šisdienas/vakara plāni ar nosaukumu Orģijas ir pajukuši, būtībā tikai pārcelti uz rītdienu.