Labrīt!
Pozitīvisms un optimisms mani ir pasūtijis dirst laikam jau otro dienu pēc kārtas. Viss notiek, bet es stāvu malā un mierīgi skatos, jo man ir vienalga. Meitene Linda man vienmēr kaut ko dikti stāsta, bet es neuzmanīgi klausos un tas laikam ir labi redzams, tāpēc viņa parasti pajautā:"Ance, tev atkal bija smaga nakts?" Vienmēr atbildu ar piekrītošu lēnu galvas pakustināšanu. Tad es pasmaidu un turpinu gulēt ar vaļējām acīm.
Rītā runāšu publisko runu angliski, tēma- es svecu šo dienu ar mīlestību sirdī. Kāds, kurš domā tēmas šim pasākumam, ir pelnijis sirsnīgu dūres triecienu sejā.
Nekad pirms gulētiešanas nedrīkstu domāt, vakar iebraucu tik dziļās auzās, ka šodien nezināju kur likties.