Pie Ivara viss ir forši.
Nekad nebiju domājusi, ka man kaut kas ir kopīgs ar tiem visiem cilvēkiem. Rādās, ka es būšu kļūdījusies...
Pasākums bija ideāls- lecām, dejojām, dziedājām un pirtojāmies uz vella paraušanu. Vai jums ir kādreiz gadījies tā, ka gribās ļoti, ļoti padzerties un jūs uz galda ieraugat caurspīdīgu pudeli, kurā kaut kas ir iekšā. Sarkans. Un tā intensīvi ieklunkurējuši to saturu savā māgā, bet tad vualā! atklājuši, ka tas ir īstenībā sarkanais šņabis? Man tā vakar gadījās...
Pasākuma vienīgais mīnuss bija tas, ka lija. Tieši tāpēc nekādas diži lielās pastaigas pa Pokaiņu mežu[kuru atklājis esot Ivars] ar nesanāca.
Tagad gan sevi jacenšās savākt, jabrauc spēlēt ģitāra pie samtainās balss īpašnieka un vakarā uz ģimenes saietu. wīīīī!