sarkanbrūna krāsa uz jumta

Šodien krāsoju mājas jumtu. Nu to jumta daļu, kas atrodas pie mana loga, kur var sēdēt un dzert tēju. Būtu interesanti tur kaut ko uzzīmēt, nevis atstāt vienkārši sarkanbrūnu jumtu. Vispār interesanti, cik daudz var paspēt izdomāt un izfantazēt to pāris stundu laikā, kamēr tu tur manevrē ar lielo krāsas otu vienā rokā un mazo otrā. Kādas lietas un situācijas var izspēlēt galvā krustām un šķērsām, pa diogāli un apgrieztā veidā.

 Centos atcerēties arī vakarnakts sarunu, bet nezin-kāpēc, liela daļa no šī varen garā un interesantā dialoga par pretējo dzimumu attiecībām, atšķirībām, vajadzībām un vēlmēm ir aizmirsusies. Pāris sarunas vietās mans prāts ir ielicis lielus, baltus plankumus. Secinājums gan bija tikai viens, cik sasodīti līdzīgi mēs abi esam.

Šodien gan es atkal sāku domāt, ka mana loma šajās attiecībās ir tikai klausītāja un nekas vairāk. Un, ja man ir vajadzīgs atbalsts, padoms vai vienkārši paraudāšana kādam uz pleca, tad jameklē kāds cits. Jo viņu tas tik un tā neinteresē.