iepis pa ībli
Vieni no labākajiem jāņiem manā mūžā. Varētu pat sākt gaidīt nākošos un skaitīt dienas, kad tie pienāks, bet tad jau tas būtu nereāli slimīgi. Tādu alus daudzumu es nebiju redzējusi nekad savās plašājās prērijās. Protams, neiztikām arī bez saplēstām pudelēm, kuras nejauši krita pa bākas trepēm, kastes, kuras vienkārši saplīsa mašīnā vai arī nelielu šļakstīšanos ar alu, kas beidzās ar sasišanos ar pudelēm un asiņojošu roku+vēnu un nākošo dienu ārsta kabinetā, kur tika uzliktas pāris šuves. Ak, nabaga vīrišķis, kas pārējās dienas visu darīja ar savu stipro rociņu. Bet tas viss beigās likās tāds sīkums, jo bija labi. Es pat nespēju savākt savas emocijas kopā vēl šodien. Sešas nereāli labas dienas. Bas un pok. Laikam jaiet tagad beidzot nomest savs īblis uz kāda ķisena, jo gulēts šo dienu laikā ir maz. Īstenībā būtu tik daudz ko teikt, stāstīt un atcerēties, bet to visu nevar tā uzreiz vienā vakarā izstāstīt. Katrā ziņā es šos jāņus atcerēšos kā vienus no vislabākajiem kādi man ir bijuši.