uzvaras diena! hip hip urrrrāāā!
Svētdienas vakarā ieslēdzu televīzoru. Esmu mūsdienīga jauniete- manam tv ir šķīvis. Un vualā, kas tad tas? Pa kaut kādu krievu televīzijas kanālu notiek koncerts par godu uzvaras dienai. Jēziņ!!! Kaut ko tādu es nebiju redzējusi... Skatuve noformēta ar visādiem krieveļu ķermeņiem armijas formās, ieroči, zīmēti tanciņi utt. Vissmieklīgākais, protams, bija pats koncerts- meitenītes balerīnu kostīmiņos, viņām blakus soļo mazi puisīši formās, vicinot kājas un rokas. Visi smaida kā negudri, izņemot armijas kori. Mazliet vēlāk nedaudz lielākas balerīnas lūdza vecos kara veterānus, kas sēdēja zālē, uz danci. Vecie večuki, nokārušies ar visādiem mistiskiem un visdrīzāk arī nenozīmīgiem ordeņiem, lēnā solī slīdēja/plūda skatuves virzienā, paķērušies balerīnām zem rokas, smaidīja kā marta saulītes. Tad, kad viņi bija tikuši(beidzot) līdz skatuvei sākās dancošana. Apmēram valša ritmā uz 1-2-3. Ilgāk es to nespēju skatīties...
Protams, ka vakardien arī svinības sita augstu vilni pie mums Rīgā. Kā gadījies kā ne, es dzīvoju ļoti tuvu Uzvaras piemineklim, kur pulcējas šāda pasākuma svinētāji(1.septembrī arī ņet reformi aktīvisti). Viņiem tur ir viss- koncis, puķu jūras, šņabis ar visādiem uzkožamajiem, pārvadājamās tualetes utt. Kā jau mūsdienīgi jaunieši, nekad nepalaidīs garām iespēju piedzerties. Tas jau nekas, bet tās ļaužu masas man traucē laicīgi nokļūt mājās, lai es pagulētu savu ikdienišķo diendusu. Protams, kad viņi izdomā tīties mājās nakts vidū, nenormālā lopā un tieši pa to ielu, kur dzīvoju es, man ir jaklausās visādas slāvu uzvaras dziesmas.
Salūts gan viņiem bija forš...