ho ho ho!

Šodien izņirgājos par piedāvāto preču klāstu visādos veikalos. Diezgan neadekvāti augstas cenas, tā sacīt jāsaka. Un vispār vazāšanās pa veikaliem ir nogurdinoša, it īpaši tad, ja nevari atrast TO, ko vajag. Protams, pēc 'iepirkšanās' devos ar savu iemīļoto 2.tramvaju mājās. Savā pieturā izlecu no tramvaja un, kā parasti, ejot pa Smīļģa ielu, domāju visādas muļķības un dungoju pilnīgi debīlu dziesmu. Bet TAD notika TAS. Es ieraudzīju, ka kāds nelietis, kāds pretīgs nelietis ir uzķēpājis uz Smiļģa muzeja sētas stabiem vārdu - LOHS. Uz katra staba pa burtam. Šoks. Izmisums. Tik pretīgi koši zaļgandzelnetā krāsā! Tā ir nelietība augstākajā pakāpē. Mans mīļākais muzejs ir apgānīts...