aprīlis vienmēr ir sākums
saulesbriļļu un kruķu sasmaidiņš pāri ielai, stāvot pie sarkanās gaismas. pie zaļās mēs mazliet paejamies, bet tad paliekam ielas vidū. pļāp
tik smuki pavasaris atmodina cilvēkus. tie lēnām paver acis, ierauga viļņainās debesis un dzīvos kokus
saldskumji noilgojušies piedzērušies saldējumi. mēs runājam par meitenēm un puikām un starplaikos es domāju - ja jau pulkveža brieža iela ir tepat blakus, tad kādēļ tagad tik grūti līdz viņai tikt. un to, ko tu tur teici par laiku un to, ka nekas nemainās. attālumi? lineārums? kas?
telefonsarunas nav mana stiprā puse, tā vispār nav mana puse, tāpēc labi, ka māku rakstīt
sagadīšanās ir baterijas
laiskie rīti un nesaplānotie vakari, kuri negaidīti piepildās ar cilvēkiem, vietām, skaņām un pārsteidzoši siltu nakts vēju
tiny awesomeness attack

sūtiet visu ko, pa naktīm visforšāk. man ir jauks īsziņsignāls