kaut kur starp 'gribu' un 'tiešām?'
pelēks, pelēks rīts, tā kā mans mētelis, tā kā mana ziemas jaka
kad mēs bijām mazi, bija visādas situācijas, kad varēja ievēlēties vēlēšanos - kad vasarā apēd pirmo aveni, kad iet pāri tiltiņam, kad reizē pasaka vienu un to pašu vārdu un vēl simtiem citu. bet ir viena, kuru es automātiski piekopju arvien vēl - katru reizi, kad ir izkritusi skropsta, es ievēlos vēlēšanos un aizpūšu viņu prom. kopš nezincik mazpadsmit gadu vecuma katra mana izkritusī skropsta ir bijusi viena vēlēšanās. kreizī:)
šitajos n-tajos darba vakaros/naktīs/rītos ir bijušas tikpat daudz n-tās nejaušās smieklīgās(vai arī ne tik smieklīgās) iepazīšanās un tik ļoti ļoti redzami veidojas tas paziņu, kas vienmēr paliks tikai paziņas, loks. tādi vienas nakts iespaidi, dažreiz dziļāki un velkas līdz nākamajai pēcpusdienai, dažreiz ne tik ļoti un pazūd jau tajā pašā rītā. ostā bija savādāk
brauc ciemos uz (pēc)pusdienām