No rīta satiku Garshamu. Laikam tā jau ir norma, ka neskatos uz cilvēkiem, jo pat viņam nācās saukt man pakaļ. Nepamanīt cilvēku ar viņa augumā - to tikai es varu!:P Nomuldējām divdesmit minūtes. Par radiem, draugiem, bērniem, jaunumiem u.tml. Noklausījos sašutuma stāstus par viņa brāli, padalījos jaunumos mūsmājas, beigās uzaicināju viņu ciemos ar visu ģimenīti, kā nekā Junioru vēl neesmu redzējusi (njaa, šī tiešām bija puiku vasara).
Vēl jāatceras nodot visiem sveicienus!
Eh! Man patīk, ka satiekot šo cilvēku ar vienkāršo pasaules uztveri un tiešu skatu uz lietām, kura leksikā ik pa brīdim punktu un komatu vietā tiek izmantoti necenzēti vārdi, kas citu cilvēku valodā dara mani vai traku, mans garastāvoklis vienmēr uzlabojas. :)

=========
Vakar pirmo reizi šajā gadā cepu kotletes. Joks tāds, ka bija jāprasa māsai recepte.... dozhilji.....:)P