pirmā doma
Shodien Rimchikaa ir krītamie banāni! Tie krīt ārā no rokām, paši no sevis, krīt svešos groziņos, krīt onkām zem kājām, kad noliek tos vietā - tie atkal krīt.
Apēdu vienu. Pagaidām sēžu un nekrītu. Cerams ka tā krītamā kaite ir mizā, jo to es needu.

Vēl... uz ielas ir tik daudz nīgru un norūpējušos cilvēku, kap at viņu perfekti piemeklētais stils, nedara tos pievilcīgus. Momentā pārgāja vēlme īgņoties. Sagribēju būt smuka!
Nez vai tam ir sakars ar krītamajiem banāniem?!