i.
šodien pēkšņa apjauta, ka esmu bez rūpēm, ka man patīk dzīvot un ka ļaudis nekož. esmu arī nomaksājis pa ziemu samilzušos rēķinus un pagariem mirkļu sprīžiem pasācis nedomāt par dzīves jēgu. pat pie viedās pēc padoma skrienu, izlaizdams divus pakāpienus, i spēju gardi šmakstināties restorānā ap cūkgaļas cepeti, un pamatīgs kāsis gandžas vairs nesarauj krampī kakla muskulatūru. tīri vai prieks dzīvot.

ii.
izlasīju teātra bārā pavecā avīzē "diena" veselu lapu garu interviju ar jauno kultūras ministri. incīgi pavērot lepnumu, ar kādu viņa sevi nodēvē par antikomunisti. viņai tas izskatās kā olbraitai broša - lēti, bet par bargu naudu.

iii.
aģitēju draugus braukt uz laukiem apzāģēt vecajām ābelēm zarus un neņemu ļaunā, kad atsaka. tā kā pats šito štellīti nepieprotu, tā vietā sāku vākt pa ankambari nobēdzinātās trīslitrenes. sulīgais sulu mēnesis tulīt būs kāt.

eh, žēl, ka man tas niks "agris pavasaris" nenospīdēja...