jau otro vai trešo dienu ne vēsts no amālijas. lāgu pa lāgam iemetu acis cibā, cerot uz viņas atgriešanos, un sāku nojaust, cik ātri un vienkārši te iespējams kļūt par atkarīgo. mī un žē! kas gan to būtu domājis...

btw, kā jūs pamanaties uztaisīt to (...read more) fīču, kas galanti piesedz faktu, ka uznākusi nepārvarama vēlme noslīcināt sevi un pasauli vaļsirdības plūdos? es pieņemu, ka līdz ar pavasara tuvošanos pret plūdiem nāktos nodrošināties jau laikus :)