tā... man pēc mēneša ir jāiesniedz ap 20.000 vārdu garš rakstāmgabals, neskaitot anotāciju, apakšsvītras piezīmes, literārās atsauces un bibliogrāfiju. tas viss, saprotams, svešvalodā. un vai ziniet ko? es joprojaams neesmu pat kārtīgi darba tēmu pacenties nodefinēt.

tā vietā, lai saņemtu sevi rokās un sāktu rakstīt, es labprātāk klejoju pa internetu. (skaidra lieta, nekādā ziņā i necenšoties apiet bagātīgo pornogrāfijas klāstu). daudz un nesātīgi guļu - jebkurā diennakts laikā, jebkurā no istabām, ieskaitot vannasistabu un pagarabstāva veļas mazgātuvi (goda vārds, iesnaudos, gaidot, kad veļas mašīna atdos manus džinsus, kuru kabatā biju aizmirsis ārdurvju atslēgas). iepazīstu arī ēstgribas traucējumus - nezinu vai tā ir bulēmija vai anoreksija, bet labprāt nododos laikietilpīgām maltīšu pagatavošanas procedūrām, lielāko daļu galarezultāta izmetot atkritumos. un - pats ļaunākais - nupatiņ kā nopietni apsvēru iespēju atsākt ierakstus iekš sc.

ārā līst. acu plakstiņi smagi, smagi. varētu iet pagulēt, bet tāds kā izsalkums pakrūtē. nē, nē, es sev saku, paliec vien pie komputātora. raksti, raksti!, - es sev saku. uzrakstīsi, tjipa, pirmo rindkopu, pārējās aizies pašas no sevis, - tā es sev saku, un kā gadījies, kā ne atveru linku "bīdīt tekstu"...