jā, jā. saulīte.
jā, jā. tā arī ir. kā es uztaisīju sev kafiju un apsēdos, lai ievilktu elpu, tā viņa ir klāt. ne vārda nesaprot angliski un sūc tik skaļi, ka es pat austiņās nedzirdu mūziku, bet cītīgi klausos, jo tā varu izlikties, ka man nerūp, ka viņa te rosās. fū.
deg seja, tas laikam no šīsdienas saules. haha, jā. šodien es uzvilku jaku, bet beigās dabūju visu laiku staipīt to rokās, tik superīgs laiks šodien bija/ir. un atkal tas smieklīgais skats - viens krekliņā un iešļūcenēs, viens mētelī un zābakos. Jā. un ir tā, ka laikam ne tikai krievvalodīgās dāmas staigā apkārt sporta tērpos, arī grieķietes. mīkstos, spīdīgos, melnos, baltos, krāsainos. visādos.
bet par to, kur nu es šodien biju un ko redzēju...
es vispār esmu malacītis, ja ņem vērā to, cik ļoti man nepatīk vienai pastaigāties, ēst [ēst es neēdu, bet tas jāpiemin] un vispār. arī skatīties filmas man nepatīk vienai, es īsti tāpēc nesaprotu, kā es varēju piekrist šādai avantūrai, apzinoties, ka te es būšu pilnīgi viena. Bet ne par to stāsts.. es šodien gāju apskatīties tirgu [atrodas ap Monatiraki laukumu], lielu un slavenu krāmu tirgu, kas izvietojies pa mazām ieliņām visādos virzienos. Tas notiek katru svētdienu. Tik suuuuperīgi, tur pardod gan antikvāras lietas, gan super modīgas, gan drēbes, gan ēdamlietas, gan rotas, gan apavus. nu, ko tik sirds kāro [gandrīz vai tā.] [eu, ko tā tīrītāja var visu laiku turēt balkonu vaļā?? man taču te jādzīvo, un ārā jau paliek vēss]. es tur šitā un tā izstaigājos, visādos virzienos, šurpu turpu, visu paskatījos, visu pataustīju.. Labākais ir tas, ka svētdienās arī daudz kas no galvenajiem apskates objektiem ir bez maksas un tur pat netālu arī tas tirgus.. tā nu es nokļuvu arī pie Agoras drupām, līdz pašam Partenonam gan neuzlīdu, atstāju kaut ko arī citām svētdienām, bet gana daudz izstaigājos pa zemāka līmeņa vietām. Huh, kas tur drupu, kas tur akmeņu, kas tur cilvēku... un kas tur par sauli bija..
un kas man tagad par bilžu jūru. ķeršos tūdaļ klāt, lai ātrāk varu jums parādīt.
ā. pašā pirmajā bezmaksas vietiņā kur iegāju, pamanīju, ka man visu laiku pakaļ staigā puisis, nu staigā pakaļ un bildē visu to pašu, ko es. :D kad bildēju suni, kas centās iespraukties ēnā zem soliņa, puisis mani uzrunāja. Hah, mazliet parunājāmies utt, tad šis gribēja kļūt par manu pavadoni visur, kur eju. [nu viņš bija jauks, bet tāds.. ām, nu es viņam neuzticētos pārāk, tādēļ šodien mani sauca Karīna. :D] Līdz nākošajai manai pieturas vietai šis atvilkās līdzi, bet tad es viņam jauki paskaidroju, ka es vēlos turpināt ceļu viena, arī viņa tel.nr. nepieņēmu un vispār. Tā lūk, kaut kāds tāds pārāk aizdomīgs bija. Ceru, ka viņš tiešām nebija vienkārši draudzīgs puisis, jo citādi man viņa žēl būtu. :)
Tagad man tiešām deg seja. un netieku pēc savas kafijas, jo tā tante te rosās un piesmirdina visu ar kaut kādiem mazgājamajiem. fū.

jā, nu tā es izstaigājos nenormāli ilgi un nenormāli daudz. piesēdos tikai uz kādām 10 minūtēm, tā ka šodien man bija super aktīvā diena.
mīlu jūs visus.
bučiņas.
dodos pie bildēm.