pilsētas slapjajās ielās.
šodien līst, gandrīz vai varētu teikt, ka "kā pa Jāņiem", bet es tomēr neteikšu. šodien arī pirmo dienu es savu elpu redzēju izplūstam aukstajā Atēnu gaisā, nu gluži kā visu ziemu Latvijā. Un mazliet, vai arī dikti, nomāc, ka tā arī vēl neesmu redzējusi sauli. It kā bēgu prom no aukstuma un pelēkuma, kas jau apsēdis visas mana ķermeņa šūnas, taču to vien atradu kā visu to pašu.

Taču.
šodien, spītējot lietum, elpām gaisā, netīrajām mašīnām, pilošajiem lietussargiem un tam, ka no rīta kafijas visu laiku gribas uz tualeti, es tomēr aizdevos savā plānotajā gājienā līdz centram. viena. pavisam viena kā tāds maziņš kukainītis. ar milzu lietussargu oranžā krāsā. jā, man piešķīra lietussargu. kopā ar tekstu - tev viss tāds oranžīgs, ņem arī lietussargu tādu. :) [jāpiebilst, ka manam lietussargam iekšpusē ir audums, tik stilīgi].
aizvedu Filipu uz dārziņu, arī viena. klausīja, nebēga, nekliedza, nečīkstēja - viss labi. gājām roku rokā, pārrunādami visus uz ielas redzamos motociklus (nu kādi trīsdesmit desmit minūšu gājienā jau nu tur riktīgi bija), caurumus un peļķes. tādas mums te sarunas. un pēc tam atgriezos pēc lietussarga, jo tomēr lietus bija pārāk uzmācīgs, un devos ielās. tās ielas mani mazliet samulsināja, tomēr esmu diezgan lepna par savu veikumu, atradu visu, kas bija plānots atrast. arī mājas. karti izmantoju pavisam nedaudz. nu tā - salīdzinoši. tā kā vienmēr esmu sevi uzskatījusi par cilvēku, kam pilsētas ielas ir kā tādi neviena cilvēka neizbristi džungļi, tad tiešām šodien varu sev glaudīt galvu un lielīties.
pa ceļam atradu arī kaut kādu supermārketiņu, kādā vēl nebiju bijusi. iepriku maizīti vakaram. sieru, desu, viss kā pienākas. bet tas supermārketiņš laikam īsti nebija uz ielas, kur man vajadzēja būt, hah, sapratu to tikai pēc tam. mazliet pamaldījos.
mulsinošākais tajā visā padarīšanā ir tas, ka tās ieliņas te ir tādas maziņas, sīciņas un daudz. visas vienādas. un tu, nabaga cilvēciņš, maldies un neko nesaproti. Šodien veikalā jau mazliet izmantoju savas burtu zināšanas, pamēģināju palasīt un dažus vārdus, kas bija līdzīgi kādai citai valoda, arī sapratu! Redz, ja nezinātu, kā izlasīt, tas neizdotos.
Slapjums šajās ielās nav nekāda labā zīme. Visur ir flīzes. tās slīd. sevišķi, ja jāiet pret stāvu kalnu.


es tiešām negribu lai snieg.